Viena no pēdējā laika aktualitātēm ir tā dēvētās oligarhu sarunas, kuru atšifrējumu publicēja izdevums «Ir». Šajās 2011. gadā notikušajās sarunās trīs vīri, zināmi arī kā «trīs A», un vēl daži sabiedriski aktīvi pilsoņi aktīvi nodarbojas ar ietekmes un valsts dalīšanu. Sarunām ir vienlaikus vairāki aspekti, uz kuriem nepieciešama arī atbilstoša reakcija, pie tam visi šie aspekti ir jāskata kā vienots veselums.
Baiba no Ādažiem sociālajos tīklos bija pateikusi publisku paldies NATO karavīriem. Zināt, par ko? Par to, ka viņi, pusdienojot kādā vietējā ēstuvē un savā starpā runājoties, bija pamanījuši, ka sieviete kaut kā uz brīdi un vienlaikus netiek galā ar mazā bērna, somas un ēdiena paplātes nešanu.
Stājoties Eiropas Savienībā, mūsu valsts vadītāji tautai solīja darīt visu, lai Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis arvien vairāk tuvinātos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Nevarētu teikt, ka Eiropas kopkorī pavadītajā laikā mūsu valstij ir izdevies paveikt būtisku izrāvienu šajā virzienā.
Ugunsgrēks nelegālajā izgāztuvē dod man ieganstu kārtējo reizi pažēlot Māri Kučinski un visus viņa labos nodomus. Pašā nodokļu reformas apstiprināšanas karstumā Latvijas sabiedrībai tiek iegrūsta acīs tai ilgi noklusēta, cītīgi slēpta problēma — «melnais» atkritumu noridāšanas bizness.
22. jūnijs parasti tiek uztverts kā diena pirms Līgo dienas ar pirmssvētku steigu, laika prognožu lasīšanu un gatavošanos tradicionālajiem svētkiem. Kalendāros gan ir norāde, ka atzīmējama Varoņu (1919. gada Cēsu kauju) piemiņas diena, taču realitātē tas skar Cēsis un to tuvāko apkārtni. Kaut kā esam aizmirsuši, kas notika šajā pašā datumā pārdesmit gadus vēlāk. Jo vēsture dažbrīd ir visai dīvaina lieta.
Žēl, bet šogad Jāņu traģiskās statistikas ailes attiecīgajiem dienestiem gluži tukšas nepalika: kāds par ātru brauca, kāds par ātru ēda, vēl kāds gribēja aizpeldēt pārāk tālu... Tādi sīkumi kā jēgu pārdzēruši jāņubērni patiešām vēl bērnu vecumā jūnijā nav aktuāli, tas vairāk tiek uzpasēts tad, kad 1. septembrī sākas jaunā mācību gada atzīmēšana bērnu vidū pa pieaugušo vīzei.
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā runā par godu Saeimas pavasara sesijas noslēgumam kārtējo reizi aktualizēja jautājumu par visas tautas vēlēta prezidenta institūtu mūsu valstī. Vējonis aicināja līdz 2019. gadam paplašināt prezidenta pilnvaras un izšķirties par valsts vadītāja ievēlēšanu tiešās vēlēšanās.
Pirmsjāņu gaisotnē, līdz prāta pagurumam radio ēterā klausoties un šad tad zilajā TV ekrānā ieraugot Līgo dziesmu un tām līdzīgu muzikālu izstrādājumu audio un video versijas, bez lielas sabiedrības ievērības palika viena ļoti būtiska ziņa — Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka 20. jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai nosūtījusi apjomīgo tā dēvēto Latvenergo amatpersonu krimināllietu. Šajā kriminālprocesā apsūdzības celtas par dažādiem noziegumiem saistībā ar laika periodā no 2004. gada 8. jūnija līdz 2010. gada 3. martam Rīgas TEC-2 abās kārtās notikušo iepirkumu procedūru rezultātā noslēgtajiem līgumiem.
Aizkūp Līgo svētku ugunskuru dūmi, kuros līgotāji jau gadiem vairs tikai sausus bluķēnus, malku dedzina (pa visu Latviju, iespējams, ir kāds pusducis tādu, kuri svētku ugunskurus izmanto, lai no vecām riepām vaļā tiktu). Kad pēc tam visus novadus vēl svaigs lietutiņš pārrasināja, domājams, ka ar svētkos degtajiem ugunskuriem neesam nedz globālo sasilšanu veicinājuši, nedz kvēpus uz govju ganībām, kartupeļu laukiem vai zemeņu dobēm atstājuši. Vismaz indīgus ne.
Pirms vairākiem gadiem, 2014. gadā, apņēmība piedalīties 16. marta leģionāru atceres gājienā toreizējam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram E. Cilinskim (VL-TB/LNNK) beidzās ar amata zaudēšanu: L. Straujuma (V) viņam palūdza atstāt ministra krēslu. Savu rīcību valdības vadītāja toreiz pamatoja ar teicienu, ka viņu satrauc, ko par ministra rīcību «domās mūsu ārzemju draugi».
Pirms trim gadu desmitiem tolaik neticamu popularitāti piedzīvojušie «Čikāgas piecīši» dziedāja aizkustinošu dziesmiņu par Ameriku, kur «Jāņu naktī nevar skaļi līgot, jo koijoti tad tevi pārlīgos». Pirms dažām dienām šo rindu autors, sazinoties ar savu Īrijā mītošo draugu, uzdeva viņam pie mums tik tradicionālo jautājumu par jāņošanas plāniem.
Lai gan brīdis, kad dabā esot visvairāk enerģijas, it kā par pāris dienām nokavēts, jo Vasaras saulgrieži jau garām, priekšā ir teju trīs brīvas dienas, kad katram dota iespēja brist rasotā pļavā pēc jāņuzālēm. Laikam jau būs vienalga, kas šajā pušķī uzziedēs — pīpenes, magones, madaras, kāds pavisam parasts, varbūt nezināms ašķis, svarīgākā būs ticība, ka pati māte daba ir cilvēkam tuvu klāt un kaut uz mirkli ļauj būt mierā ar sevi un pasauli.
Raugoties uz Latvijas politiķiem, regulāri rodas aizdomas, ka krietna daļa tā dēvētās politiskās elites joprojām turpina svārstīties starp Rietumiem un Austrumiem, lai arī daļēji nepieciešamības spiesta, pie tam atklāti atzīt šādu svārstīšanos ir gatavs tikai retais.
Jūnija sākumā Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka ir sagatavoti priekšlikumi Ministru kabineta noteikumu Grozījumiem, kas paredz centralizēto eksāmenu (CE) kārtošanu mazākumtautību skolu 9. un 12. klašu skolēniem valsts valodā. Ministrs, tiekoties ar Konsultatīvo padomi izglītības jautājumos, saņēma konceptuālu atbalstu, jo, kā liecina prakse, daudzās mazākumtautību skolās šāda prakse jau ir. Atbalstu izteikuši arī vairāki Rīgas skolu vadītāji. Šo tendenci apstiprina arī Valsts izglītības satura centra dati: 2008./2009. mācību gadā CE latviešu valodā kārtoja 60% mazākumtautību skolu absolventu, 2015./2016. mācību gadā — jau 85%, kas nenoliedzami liecina, ka jaunieši novērtē Latvijas piedāvātās augstākās izglītības iespējas.
Man ir liels gandarījums pavēstīt, ka nupat Latvijas Zemkopības ministrijas struktūra — Lauku atbalsta dienests (LAD) — saņēmis galveno balvu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rīkotā pasaules mēroga konkursā. To organizē ANO sadarbībā ar ITU (Apvienoto Nāciju aģentūru informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā), UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju), UNDP (Apvienoto Nāciju attīstības programmu) un UNCTAD (Apvienoto Nāciju konferenci tirdzniecības un attīstības jomā). WSIS Prize 2017 ir unikāla pasaules atzinība par izcilību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanā savā darbā. Tieši LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma jeb EPS tika atzīta par labāko informācijas tehnoloģiju rīku lauksaimniecībā pasaulē!
Gan nedēļas nogalē — svētdienas pēcpusdienā, gan vēl pirmdien Jūrmalas kūrviesus un vietējos, galvenokārt tos, kuri mitinās Slokā un tuvākajā apkaimē, tīri nazāli traucēja ar plastmasas degšanai raksturīgu smārdu un, iespējams, arī vizuāli — ar melniem un daudzu kilometru attālumā redzamiem dūmiem — radīja diskomfortu paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks Slokā. To izdevās likvidēt tikai pēc sešiem pirmdienas rītā. Ugunsgrēks plosījās 1,2 hektāros un arī kāda angāra daļā, to dzēsa krietns pussimts ugunsdzēsēju glābēju, divi specializētie Latvijas Dzelzceļa sastāvi, divas Valsts meža dienesta ūdens cisternas un arī Nacionālo bruņoto spēku helikopters. Nelaimes laikā bija bloķēta Ventspils šoseja, bija pārrāvumi un kavējumi vilcienu satiksmē Tukuma dzelzceļa līnijās...
Ne tikai 3. jūnijā novadnieki ar savu balsojumu, bet arī šodien, 15. jūnijā ievēlētais Kocēnu novada domes sastāvs apliecina, ka stabilitāte ir atslēga attīstībai. Šodien vienbalsīgi tika ievēlēta Kocēnu domes vadība, kas ir apņēmības pilna turpmākos četrus gadus strādāt enerģiski, nesavtīgi, lai Kocēnu novads 2020. gadā būtu dzīvošanai, strādāšanai un atpūtai pievilcīgākā vieta Ziemeļvidzemē.
Saeimas cirks ap dzīvniekiem cirkā, paldies Dievam, tomēr ir beidzies: bija derdzīgi noskatīties un noklausīties, kā kopumā gudri un valstiski atbildīgi cilvēki ņemas ap pilnīgi bezjēdzīgu jautājumu. It kā tas būtu palicis par pēdējo šķērsli ceļā uz mūsu sabiedrības vispārēju harmoniju un pārticību.
Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija kopā ar sadarbības partneriem izstrādājusi un Labklājības ministrijā iesniegusi koncepciju, kā veidot audžuģimeņu kustību Latvijā saistībā ar deinstitucionalizācijas procesu.
Komentē Valmieras SOS ciemata direktors EDIJS PĒTERSONS:
Pirms 76 gadiem padomju okupācijas varas iestādes Latvijā īstenoja plašu deportāciju akciju, apcietinot un nometinājumā izsūtot 15424 cilvēkus. 700 no tiem tika tiesāti un sodīti ar nāves sodu. No bada, slimībām izsūtījuma laikā nomira 5393 cilvēki. Ceļā uz izsūtījuma vietām nomira 43 cilvēki, piedzima — septiņi. Dažādos vēstures avotos minētie skaitļi nebūtiski atšķiras, taču tā būtu sausā statistika.