Tēlaini izsakoties, uz 2025. gada Latvijas valsts budžetu savā ziņā esam spiesti raudzīties ja ne gluži caur lielgabala stobru, tad caur pāri mūsu robežai lidojošus objektus pētoša radara ekrānu gan. Visi tēriņi mūsu pašu drošībai, un basta!
Pagājušajā nedēļā tika sacelta pamatīga jezga ap jautājumu, kura nozīmīgums un vērtība līdzinās nullei.
Tās dienas vakarā, kad Krievija bija iebrukusi Ukrainā, apstulbinošā ziņa arvien vēl nebija ieliekama nekādos rāmjos.
Atbilstoši likumprojekta «Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam» sagatavošanas grafikam likumprojektu pakete Saeimā iesniedzama jau 15. oktobrī.
Salīdzinoši īsā laikā, šķiet, tapa vien vakcīnas, lai sargātu pasaules iedzīvotājus no koronavīrusa izraisītās epidēmijas.
Valdības centienos «komunicēt» ar sabiedrību (to nomierināt un ieaijāt pilsoniskā snaudā) visai efektīvs līdzeklis ir demonstratīva vēršanās pret lielām algām un lieliem ienākumiem. Kā smejies, lai «bagātie arī raud»!
Finanšu ministrijas piedāvātie grozījumi darbaspēka nodokļu likmē un minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada ne bez iemesla izpelnās ne mazums kritikas.
Septembra pirmajā pusē Latvijas teritorijā var teikt ka vārda tiešā nozīmē ieklīda Krievijas kaujas bezpilota lidaparāts jeb drons.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldē.
Parasti cenšos visur saskatīt kaut ko labu, jo vados pēc teiciena: katram mākonim ir zelta maliņa.
Kad ceturtdien, 5. septembrī, uz savu pirmo sēdi pēc pārtraukuma sanāca Saeima, viens no steidzami izskatāmajiem jautājumiem atkal bija par karteļiem. Lemšanai tika virzīts likumprojekts, kas paredzētu kriminālatbildību arī personām, kas iesaistītas aizliegtās vienošanās par publiskiem iepirkumiem.
Viņpiektdien pa radio automašīnā dzirdēju kārtējo iecerēto fantastisko eiro ciparu mūsu valsts gaidāmajos tēriņos.
Saeimai atsākot darbu, Latvijas jaunā politiskā «sezona» būs grūta un nervoza. Īpaši valdībai un tās veidojošām partijām. Problēmas aug augumā, panākumu nav.
Savu vecmammu es nesatiku. Viņu jaunu, nedaudz pāri 30 gadiem, 1934. gadā nonāvēja tuberkuloze.
Augusta nogalē Ministru kabinets slēgtā sēdē nolēma samazināt kā nacionālās lidsabiedrības airBaltic pamatkapitālu, tā valsts līdzdalību lidsabiedrībā.
Bērni ar invaliditāti dzied, dejo, sporto.
Lai arī ekonomikā notiek lielākas vai mazākas pozitīvas pārmaiņas, taču nodokļu ziņā valstī joprojām spēkā ir liela daļa no 2018. gadā pieņemtajiem noteikumiem.
Pensiju 2. līmeņa iemaksu mazināšana par 1/6 daļu ir īstermiņa domāšana uz nākotnes paaudžu rēķina.
Esam pazīstami ar «spoku» pilsētām – pamestām vietām, kur cilvēki vairs nedzīvo.
Valdība beidzot izlēma, ka jau bezgaumīgi ieilgušajai nacionālās lidsabiedrības glābšanas sāgai šausmīgs gals būs labāks par bezgalīgām šausmām.