Rūjienā, Rīgas un Upes ielas stūrī, ir kāds īpašs pagalms, ko iekļauj senā apbūve – ēkas celtas 19. gadsimta beigās.

Kur ir Mujāni?

Vai tāpēc, ka Valmieras novads ir brangi liels, vai tāpēc, ka mums ir ļoti daudz vēsturiski nozīmīgu vietu, kurās risinājušies interesanti un svarīgi notikumi, bet vēl arvien ir vietas, par kurām nav dzirdējuši visi, un jautājums «Kur ir Mujāni?» aizvien vēl izskan pat no novadniekiem. Par to smaidot dažreiz brīnās Mujānu Izglītības biedrības nama saimnieki Dace Kitnere un Mareks Nika. Kopš 2016. gada, kad viņi uzsāka biedrības nama atjaunošanu, par nama atdzimšanu, tā interesanto vēsturi un namu kā jaunu novada kultūrvietu, kas regulāri piedāvā dažādus sarīkojumus, vēstīts diezgan daudz.

Ir teiciens par to, ka cāļus skaita rudenī. Par vistu un gaiļu dzimtas turpinājumu – pareizi. Taču tāpat pareizs ir apgalvojums, ka basketbolā Latvijā medaļas skaita pavasarī.

Latvijā pastāv tāda organizācija kā Publiskās atmiņas centrs. Iespējams, ne pārāk zināma, taču ļoti noderīga – galvenokārt tādēļ, ka atgādina mums par cilvēkiem, kuri sadarbojušies ar svešām varām.

Manā skolas laikā neviens netika mācījis un stāstījis, kā jāuzvedas kādā pasākumā, koncertā, teātra izrādē, tagad zinu, ka to arvien biežāk māca skolās.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija 6. un 20. aprīlī sadarbībā ar studentu programmas Southwestern Advantage brīvprātīgajiem vāca ziedojumus jauno vecāku atbalsta programmai «Piedzimstot bērniņam».

Jau par tradīciju Valmieras novadā kļuvusi apbalvojuma Valmieras novada gada balva uzņēmējdarbībā pasniegšana, godinot uzņēmumus, kas ar savu darbu devuši nozīmīgu ieguldījumu novada attīstībā un uzrādījuši labus uzņēmējdarbības rezultātus.

“Kādreiz bieži braukāju pa pasauli, lielākoties pie copes draugiem Skandināvijā, bet tagad pārsvarā dodos uz vietējām upēm un ezeriem priecāties par zivīm, jo mums to ir daudz,” teic pieredzējis makšķernieks Guntis Kārkliņš.

Kopš seniem laikiem Latvija varējusi lepoties ar zivju sugu daudzveidību. Laika gaitā klimata pārmaiņu ietekmē Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojuma, upju un ezeru eitrofikācijas, biotopu degradācijas, migrācijas šķēršļu, maluzvejniecības un vēl citu faktoru dēļ ihtiofauna ir mainījusies – dažu sugu stāvoklis pasliktinājies, citu uzlabojies, kā arī parādījušās populācijas, kādu agrāk pie mums nebija.

Latvijas dabā arvien vairāk izplatās svešzemju augi, kas apdraud vietējās ekosistēmas. Par Sosnovska latvāņa ļaunumu visiem sen zināms, cīņa ar šo augu izplatību jau gadiem notiek valstiskā līmenī. Bet ir daudz skaistu augu, par kuriem pat neaizdomājamies, ka varētu būt bīstami, jo ir svešinieki un strauji savairojas, nomācot tradicionālos biotopus un barības ķēdes. Tāda ir arī Kanādas zeltgalvīte jeb zeltslotiņa, ar kuru pērn cīņu uzsāka arī Kuldīgas pusē.