Kad ierodamies koka skulptūru parkā «Beverīnas labirinti», smaidot mūs sagaida JĀNIS JĀKABSONS. Viņam galvā ierastā filca cepure, kas jau kļuvusi par saimnieka firmas zīmi. Apciemojam viņu darba dienā, kad apmeklētāju nav tik daudz, tomēr darbu tāpat netrūkst — zāles pļaušana, ravēšana utt. Pirms aktīvās sezonas sākuma saimnieks ir paspējis gan radīt jaunas spēles un skulptūras, gan atjaunojis jau padilušās lietas, lai parks izskatītos glītāk.
Naktī uz 1. maiju Vidzemes Augstskolas un Valmieras Kultūras centra jauniešu kora Skan dalībnieki uzsāka neaizmirstamiem piedzīvojumiem un dažādām emocijām bagātīgu sešu dienu ceļojumu uz Ukrainu.
Jau trešo gadu pa Valmieras ielām un laukumiem, arī šur un tur piepilsētas novadu centros, kur nu vietējās pašvaldības atrod par vajadzīgu izmantot šādu tehniku, darbojas ne pārāk liels gabarītos, taču jaudīgs putekļu sūcējs, kura ziņā ir vasaras sezonā attīrīt brauktuves un trotuārus no visiem netīrumiem. Šī specmašīna ar traktora valsts numura zīmi komplektēta tepat Latvijā no dažādām ārzemēs ražotām iekārtām uzņēmumā Ferrus. Šodien Rūcamlapas ciemiņš ir GUNTARS MEŅĶIS — vīrs, kura pieredzējušajās dažādu mehānismu valdītāja rokās šī mašīnīte nodota kopš pieraksta Valmieras Namsaimniekā.
Kā liecina Gjensidige Latvija statistika, šī gada martā un aprīlī pieaudzis to apdrošināšanas gadījumu skaits, kas saistīts ar bojājumiem slikta autoceļu seguma dēļ. Visbiežāk auto bojājumi ceļa seguma dēļ radušies ārpus Rīgas, taču pieaudzis arī šo gadījumu skaits galvaspilsētas teritorijā.
Saeimas Nacionālās Drošības komisija (NDK) nupat nāca klajā ar likumdošanas iniciatīvu, atbilstoši kurai tiek prasīts, lai Latvijas televīziju piedāvāto kanālu pamatpaketēs vismaz 90% kanālu būtu Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās.
Manuprāt, cīņa, ja to tā var nosaukt, par tikai latviešu valodas atstāšanu mācību apritē vispārizglītojošās skolās ir beigusies sekmīgi. Ir pieņemti grozījumi Izglītības likumā, kas ļoti būtiski nostiprinās latviešu valodas lomu izglītībā un kas, manuprāt, ir tikai pašsaprotama un dabīga lieta nacionālā valstī. Mēs nodrošināsim to, ka vismaz vidusskolas beidzēji — absolūti visi neatkarīgi no ģimenē runātās valodas — brīvi pārvaldīs valsts valodu. Līdz ar to viņiem nebūs ne mazāko ierobežojumu ne darba tirgū, ne tālākā izglītības ieguvē. Patiesībā man šajā likuma grozījumu pieņemšanas procesā ir ārkārtīgi liels prieks par to, ka tā robežšķirtne, kā Saeimas deputāti balsoja, nebija pozīcija un opozīcija. Es teiktu, ka robežšķirtne bija: tie deputāti, kas domā par valsts attīstību, un tie, kam diemžēl ir citas intereses... Ar lielu balsu vairākumu visi nepieciešamie grozījumi Izglītības likumā tika pieņemti, un tagad vienkārši ir nopietni jāstrādā, lai tas būtu ne tikai ieraksts dokumentā, bet lai to iemiesotu dzīvē!
Te nu laikam vienotas receptes nebūs — norvēģu rakstnieks Jū Nēsbē par detektīvžanra Pikaso kļuva pēc pirmā romāna iznākšanas, hokeja vārtsargs Kristers Gudļevskis slavu iemantoja nākamajā rītā pēc fantastiskās spēles ar Kanādas izlasi Soču olimpiskajās spēlēs, grupa Prāta vētra — pēc trešās vietas Eirovīzijas dziesmu konkursā, bet rūjienietis Arturs Gruzdiņš — pēc uzvaras TV šovā X-faktors.
Sestdien Valmierā, pilsētas skeitparkā, no malu malām sabrauca vairāk nekā pustūkstotis dzelzs rumaku īpašnieku, lai jau tradicionāli atzīmētu jaunās motosezonas atklāšanu šajā pusē.
Vecāki sapulcējušies Valmieras pirmsskolas izglītības iestādē (PII) «Buratino», lai atzīmētu Ģimenes dienu. Katras grupiņas bērniem ir gandarījums par izveidoto priekšnesumu un iespēju to demonstrēt saviem vecākiem. Liels atbalsts tapšanas procesā ir skolotāju un audzinātāju palīdzība un iedrošinājums mazajiem māksliniekiem. Tāpat svarīga ir vecāku palīdzība skatuves tērpu darināšanā. Katram roka jāpieliek, lai iznāktu skaisti svētki.
Uzņēmuma mājaslapā teikts: «Kurš gan cits, ja ne mēs — bet kopā!». Kopā būšanai un biedru pakalpojumam — piena realizācijai, apvienojoties piecām juridiskām personām, 2008. gada 18. jūlijā radās kooperatīvs, kas dažos gados spēja ne tikai atrast sev domubiedrus Vidzemē, Kurzemē un Latgalē, bet arī atvērt savu veikalu «Fermai un ganāmpulkam» un pēc pasūtījuma ar savu preču zīmi ražot vairākus nišas produktus no pašu iegūtā piena. Kā sokas pašlaik? Par to saruna ar LPKS «Māršava» direktori DACI PASTARI.