Aprīļa beigās Augstākās tiesas Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, atbilstīgi kuram tika apmierināta prasība pret bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem par gandrīz 15,4 miljonu eiro solidāru piedziņu. Šo prasību, jāatgādina, virza 2011. gada nogalē izputējušās bankas administrators, kompānija KPMG Baltics.
Atskatoties uz aizvadīto gadu, ir skaidrs, ka noslēdzies ļoti būtisks posms. Vairāk nekā divdesmit gadus uzņēmums ZAAO Aivara Sirmā vadībā no idejas ir izaudzis par flagmani savā nozarē, izdarīts ir milzīgs darbs sabiedrības izpratnes, likumdošanas un praktisko darbību veidošanā par to, ko darīt ar atkritumiem. Turpinot uzsākto, dosimies tālāk, meklēsim jaunas idejas, jaunus izaicinājumus, lai arī turpmāk uzņēmums saviem klientiem varētu sniegt kvalitatīvus, mūsdienu prasībām atbilstošus pakalpojumus. Klientu prasības pieaug, un sabiedrībai aizvien vairāk patīk sev nepieciešamo izdarīt pēc iespējas ātrāk – režīmā 24/7. Mums tam ir jāpielāgojas, jāatrod jaunas inovācijas un pakalpojumi, radot ērtāku un labāku savstarpējo sadarbību starp klientu un uzņēmumu.
Nesen redzēju gadījumu, ka privātmājas pagalmā mamma stāv blakus bērnam, kurš turpat rotaļājas, un mamma vienkārši skatās telefonā un pat acis nepaceļ uz bērnu. Ir bijis arī gadījums, ka jaunietis ir tik ļoti iegrimis telefonā, ejot pa ielu, ka paiet garām gājēju pārejai, uz kuras ir jānogriežas, un, paceļot acis no telefona, konstatē, ka ir jādodas atpakaļ. Jā, es zinu, ka esmu pieskaitāma pie tās paaudzes, kad telefons ir burtiski visur līdzi, tomēr liekas, ka es protu nodalīt laiku, kad «sēžu» telefonā un kad ne.
Ārā spīd saulīte, gaiss kļūst arvien siltāks. Tomēr šis pavasaris kā daudziem Latvijas cilvēkiem, tā arī uzņēmumiem ir atnācis ar nepatīkamu vīrusa izraisītu ierobežojumu piegaršu. Cilvēkiem jāpaliek mājās, bet uzņēmumiem nākas atlaist darbiniekus, jo pieprasījums pēc piedāvātās preces krasi samazinās. Izņēmums šajā situācijā nav arī vienīgā porcelāna fabrika Latvijā – Vecpiebalgas novada Inešos esošais «Piebalgas porcelāns».
Šis noteikti ir laiks, kad daudz lietu nenorit savā ierastajā ritmā, tāpat arī Izglītības un kultūras iestāžu skolēnu teātru izrāžu parāde – Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivāls «…un es iešu un iešu!».
Vidzemes Augstskolas Studentu apvienības (ViA SA) Vides virziens aprīļa beigās aicināja studentus un citus interesentus tiešsaistē kopā skatīties filmu «That Sugar Film». Tā ir dokumentāla filma, kas stāsta par to, ka cukurs ir pievienots visdažādākajos produktos, sākot ar tomātu mērci un zemesriekstu sviestu, un kā tas viss ietekmē cilvēka ķermeni. Pēc tam skatītāji kopīgi diskutēja par redzēto.
Laikā, kad cilvēku pulcēšanās ir ierobežota, atcelti festivāli, koncerti un sabiedriski notikumi, cilvēku ierastās uzmanības trūkumu pašlaik jūtami cieš arī iecienītie tūrisma objekti, jo ir ierobežota piekļuve populāriem dabas veidotiem un citiem interesantiem ceļojumu galamērķiem. No tā nav izbēdzis arī slavenais Raunas Staburags – Latvijas mērogā unikāls saldūdens kaļķiežu veidojums Raunas upes senlejā, kas ir vairāk nekā 3 metrus augsts un 17 metrus plats. Kādas ir brīvdienu alternatīvas? Ko Raunā vēl var redzēt?
Pie azartiskiem murķeļu (laikam gan precīzāk – bisīšu) lasītājiem noteikti var pieskaitīt valmieriešus Ingu un Gunāru Geduševus. Viņiem šogad pirmais vākums bijis jau 5. aprīlī, bet 30. aprīlī salasīts pilns ne vien lielais grozs, bet sēņu dabūšanai mājās nācies izmantot pat Gunāra kreklu. Inga piekrita dalīties savas ģimenes murķeļu gudrībās:
Pagājušajā ceturtdienā par godu 4. maijam Zemessardzes 22. kājnieku bataljona pārstāvji kopā ar 2. Vidzemes brigādes štāba personālu bija ieradušies Valmieras pansionātā, lai tā iemītniekus apdāvinātu ar Cēsu konditorejā Solo ceptiem kēksiņiem.
2020. gada 4. maijā paies trīsdesmit gadu, kopš tika pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu. Šajā laikā uzaugusi jauna paaudze, kurai Latvijas atrašanās Padomju Savienībā ir tikai vēsture. Šajos gados bijuši gan veiksmes stāsti, gan arī piedzīvotas neveiksmes. Katram par šo laiku ir savas pārdomas un savs vērtējums. Tomēr jāatzīst, ka Baltijas valstis ir vienīgās no bijušās «padomijas», kurām izdevies kļūt par demokrātiskām valstīm ar tirgus ekonomiku.