Šoreiz viņu – atšķirībā no iepriekšējās Valsts prezidenta vēlēšanu reizes, kad vairāk balsu finišā izrādījās Raimondam Vējonim – neviens neuzmeta. Domājot katram par savu politisko dzīvību, 13. Saeimas deputātiem to bija riskanti darīt, jo pirmo reizi Latvijas Republikas vēsturē Valsts prezidents tika ievēlēts atklātā balsojumā. Jaunievēlētā valsts pirmā persona – Egils Levits, pēc kārtas desmitais Valsts prezidents – pat pārsniedza cerēto balsu skaitu par veselām 10. Jo iepriekš par viņu stāvēt bija solījusies vien Saeimas valdošā koalīcija, sarēķinot uzvarai nepieciešamo 51 balsi. Vakar Egils Levits no 95 balsotājiem, kuri bija urnā iemetuši 93 derīgus biļetenus (fui diviem pazīstamiem zaļzemniekiem, kuri savējos bija nederīgus pataisījuši!), saņēma 61 balsi PAR un 32 PRET, tālu apsteidzot abus konkurentus – nosacīti neatkarīgo kandidātu Didzi Šmitu (24-69) un zaļzemnieku virzīto Juri Jansonu (8-85).

28. maijā Valmieras Kultūras centrā notika Valsts policijas koledžas rīkotais labdarības koncerts, kurā uzstājās arī Valsts policijas amatpersonas.

Saeima trešdien, 29. maijā, Valsts prezidenta amatā ievēlēja Egilu Levitu. Atklātā balsošanā, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, pirmajā vēlēšanu kārtā E. Levita kandidatūru atbalstīja 61, bet pret bija 32 deputāti.

Nesen Inčukalnā notika cīņa par Latvijas kausa 4. posmu galda hokejā. Sacensībās noskaidroja arī labākos galda hokejistus visas sezonas garumā un uzzinājām tos, kuri iekļuvuši Latvijas izlasē, kas piedalīsies pasaules čempionātā galda hokejā 14. – 16. jūnijā Baltkrievijā sporta kompleksā Raubičos.

30. un 31. maijā pēc sekmīgas labdarības ziedojumu vākšanas kampaņas sadarbībā ar Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju rekordskaits – 137 latviešu studenti – dosies uz ASV, lai Southwestern Advantage programmas ietvaros strādātu vasarā, pārdodot izglītojošas grāmatas.

JĀNIS RAMANIS, kocēnietis. Kā pats saka, parasts lauku zēns. Un, ja viņam jautātu, kura ir viņa likteņupe, atbilde visdrīzāk skanētu ar populārās dziesmas vārdiem: «Tik pie Gaujas, tik pie Gaujas, tik pie Gaujas vēlos būt...».

JĀNIS un ANNIJA BĒRZIŅI Kocēnu pagasta «Gulbīšos» ar aitkopību, kā paši min, hobija līmenī nodarbojas jau trešo gadu. Pašlaik viņu ganāmpulks sasniedzis teju 200 galvas, Kocēnu novadā lielāks ir tikai Jāņa Kazaka «Birzgaļos». Lai arī līdz Valmieras centram no piemājas saimniecības vien seši kilometri, abi gados jaunie saimnieki atzīst, ka pēc sajūtām dzīvo kā dziļos laukos.

Kā vēstīts Latvijas Radio informācijā, no 27. maija līdz 20. jūnijam pēcpusdienās Latvijas Radio 2 ēterā skanēs īpašs raidījumu cikls Ielīgošana, kura ietvaros klausītāji tiks iepazīstināti ar Latvijas koriem un folkloras kopām, kas piedalīsies Gadsimta garākās Līgo dziesmas izdziedāšanā, bet gada garākajā dienā – Vasaras saulgriežos, 21. jūnijā – Līgo dziesma no saules lēkta pl. 4:29 līdz saules rietam pl. 22:22 ar Latvijas Radio 2 ētera starpniecību vīsies cauri visai Latvijai, kopīgā līgošanā pulcējot visu Latvijas novadu dziedātājus. Vidzemē Latvijas Radio viesosies Līgatnē, Salacgrīvā, Kocēnos, Strenčos, Cēsīs, Madonā, Aizkrauklē un Amatā. Šajā sakarā sazinājos ar diriģentu IMANTU TOČU, lai izdibinātu, kā viņš gatavo savus dziedātājus šim pasākumam, bet izrādījās, ka dziedamā Līgo dziesma vēl nemaz nav izvēlēta, jo:

Noslēdzies History Network for Young Europeans un Vēstures skolotāju biedrības skolēniem piedāvātais gadskārtējais pētījumu konkurss «Vēsture ap mums». Tā mērķis bija veicināt vēstures izzināšanu, apzinot un analizējot vēstures avotus, un izstrādāt avotu pētījumā balstītu patstāvīgu darbu. Konkursa uzdevumos norādītas jauniešu kritiskās domāšanas, uzziņas avotu analīzes prasmju un radošo spēju attīstīšanas iespējas. Konkursa tēma «Es nēsāju Latviju kabatā kā mīklu, ko nevar atminēt» aicināja atrast un izpētīt vēstures avotus par nozīmīgiem, bet mazāk zināmiem notikumiem, cilvēkiem, lietām, vietām Latvijā, kas iedvesmojušas, pārsteigušas, likušas uzdot jautājumus un meklēt atbildes.

Kaut arī Konkurences padome balvu par ideju, kā Latvijā atvērt konkurencei tehnisko apskašu tirgu, otrā pasaules malā jau saņēmusi, gribas ticēt, ka šajā sensitīvajā jautājumā netrāpīsim kārtējā grāvī. Konkurences padome cildinājusi kaimiņu igauņu pieredzi, taču esmu radis šādus ārzemju it kā pozitīvās pieredzes izklāstus allaž uztvert kritiski, tāpēc labprāt piekritu CSDD Valmieras klientu apkalpošanas centra vadītāja Valda Stiģa ierosinājumam aprunāties ar diviem viņa kolēģiem no Igaunijas lielpilsētas Tartu. Tiesa, abi sarunas biedri  – vecākais eksaminācijas inspektors TOMASS MEIELS un eksaminācijas inspektors ARDI JALAKS – pārstāvēja tikai vienu no Latvijas CSDD darbības jomām, taču bija gatavi aprunāties arī par plašāku ar transporta līdzekļiem saistītu jautājumu tēmu, atsaucoties uz situāciju Tartu pilsētā. Domu apmaiņa, protams, notika universālajā saziņas valodā – krieviski.