Mums visiem dienu steigā ir mirkļi, ko gribas apturēt un pie tiem pakavēties. To piedzīvojuši arī mūsu pilsētas Zelta pāri, kas piecdesmit kopdzīves gados sapratuši, ka mīlestība ir gan romantika, gan uzticība un cieņa, gan pašaizliedzība un drošības sajūta, ka viss atkarīgs no mums pašiem.
Šodien stāstām par diviem Zelta pāriem: AIJU UN ANDREJU GRAŠIEM, DZINTRU un VILI SEŅKĀNIEM.
Pat grūti noticēt, ka viņi varētu būt viens no pilsētas Zelta pāriem: DZINTRA un VILIS SENKĀNI joprojām šķiet gandrīz tikpat garā mundri kā, teiksim, pirms gadiem trīsdesmit. Tomēr viņi ir ģimene jau vairāk nekā apaļus piecdesmit, kopš 1967. gada Jāņiem. Viņiem apkārt sakuplojusi dzimta, ko par mazu nenosauksi: trīs bērni, pieci mazbērni. Jaunā paaudze Senkānu dzīves gājumu pērn iemūžinājuši arī perfektā fotoalbumā “50 gadi mīlestības un kopā būšanas”, un siltumu, kas virmo no tā lappusēm, var gluži vai fiziski sajust.
Paveikts daudz!
Sākums parasti noritēja sestdien februāra vidū. Pirmās Zemnieku dienas sākās ar Valmieras baznīcā ar svinīgu dievkalpojumu, kam sekoja gājiens uz norises vietu – netālo Valmieras Latviešu biedrību. Par gadskārtēju tradīciju kļuva arī ikgadējais biedrības goda biedra, Saeimas deputāta un vēlākā valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa uzruna. Ar viņa uzrunu sākas arī 7. Zemnieku dienas, 1928. gada 11. un 12. februārī, viņš uzstājas ar priekšlasījumu „Zemnieks un 1928. gads”.
Miķelis nekad nav piedalījies skrienošajos pasākumos Valmierā, kur pēc fotogrāfijām tiek meklētas dažādas ievērojamas pilsētas vietas. Taču tas neliedz piedāvāt šādai nodarbei interesantus objektus, kuros mazāk vēstures elpas, toties pārpārēm industriālās Valmieras diskrētā šarma...
Tas notika vācu okupācijas laikā 1942. vai 1943. gada vasarā. Uz Rīgu toreiz bez atļaujas varēja braukt no Valmieras diezgan garu ceļu: pa šaursliežu dzelzceļu līdz Puikulei, kur sagaidījām Rūjienas vilcienu (daži pasažieru vagoni un viss vairums tukšu preču vagonu), kurā tad visu nakti kratījāmies uz Rīgu. Bet šie braucieni nelikās netīkami, jo toreiz vēl tautā nebija nospiests veselīgais humors un asprātīgas laikmetiskās dziesmas.
Latviju turpina tricināt divi ar finanšu sektoru saistīti skandāli — aizdomas par Latvijas Bankas ilggadējā prezidenta Ilmāra Rimšēviča korupciju un ABLV Bankas nu jau pašlikvidācijas process. Saistībā ar abiem šiem gadījumiem gana populāras ir kļuvušas arī pat vairākas sazvērestību teorijas, kuras joprojām negrasās pazust no dienas kārtības.
Kā zināms, 9. martā notiks biedrības «Zemnieku saeima» gadskārtējais kongress. Uz to es kā Zemnieku saeimas valdes locekle, Vidzemes piensaimnieku pārstāve un zemnieku saimniecības saimniece gatavojos ar divējādām izjūtām: gan ar lielu pacēlumu un prieku, gan arī ar pamatotām bažām.
Simtgades plāni, svinības, koncerti, loterijas, dāvanas, filmas, konkursi, projekti utt. Kā jau tas tika gaidīts, vārda Simtgade un tai līdzi nākušās valsts naudiņas trallināšana agrāk vai vēlāk kļūs par absolūti bezgaumīgi nekontrolētu darbību. Līdz dzimšanas dienas kulminācijai vēl astoņi mēneši, bet jau tagad pa vēl lāgā neklāto svinību galdu kā cūkas pie siles ņemas gan aicināti, gan neaicināti viesi.
Priecīgu vēsti «Liesmai» pavēstīja sabiedriskā labuma biedrības «Kristīgais žēlsirdības centrs» valdes priekšsēdētāja GAIDA PEVKO:
Latvijas 31. informātikas (programmēšanas) olimpiāde notiek no 28. februāra līdz 2. martam, un par norises vietu izvēlēta Vidzemes Augstskola. Tajā tiksies 75 skolēni, kas guvuši labākos rezultātus novadu olimpiādē.