Viņi uz pilsētas centru dodas laikā, kad citi iet uz darbu. Un pilsētas centrā ir arī pievakarēs, kad valmieriešu darba laiks jau beidzies un kāds steidz bērnu aizvest uz nodarbībām kultūras centrā, cits iepirkties «Valletā». Varbūt tie, kas pašam pilsētas centram vien izskrien cauri, pat nepamana, ka Valmieras dzīvīgākā vieta, kur satiekas vietējie un arī iebraucēji, ir pārvērtusies par vietu, kur četri pieci vīri popularizē bomžu dzīvesveidu.
Skatītāju pārpildītā Valmieras estrādē izteikti vasarīgajā sestdienas pievakarē notika tautas deju koncerts Prieks ir skaņās un krāsās, kurā Valmieras deju apriņķa bērnu un jauniešu kolektīvu priekšnesumi mijās ar pieredzējušo vidējās paaudzes dejotāju sniegumu.
Trešā Eiropas Jaunatnes diena notiks 1. un 2. jūnijā Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā, kur pulcēsies 8000 dalībnieku. Gadu pirms EP vēlēšanām jaunieši no visas ES un valstīm ārpus tās pulcēsies, lai iezīmētu savu redzējumu par Eiropas nākotni. No Latvijas piedalīsies ap 100 jauniešu un divas paneļdiskusijas vadīs Latvijas Televīzijas žurnāliste Eva Johansone, kura jauniešu politikā ir divus gadu desmitus.
Piektdien Valmieras novada fonda Ziedotāju kluba biedrus viesmīlīgi uzņēma Burtnieku novada pašvaldībā. Valmieras pagasta pārvaldē ar ciemiņiem tikās pašvaldības vadītājs Guntars Štrombergs, viņa vietnieks Edvīns Straume, izpilddirektors Mārtiņš Kļaviņš un Attīstības daļas vadītājs Valērijs Seilis. Ziedotāju brokastīs fonda draugi un domubiedri tiekas ar pašvaldību un uzņēmumu pārstāvjiem, lai labāk iepazītu novadu aktualitātes, izzinātu sadarbības iespējas. Šoreiz lielākā sarunas daļa saistījās ar Burtnieku ezera un vides problēmu risinājumiem, pašvaldības atbalstu nevalstiskajām organizācijām, tūrisma un attīstības projektiem. Viesus interesēja novada attīstības ieceres, vairāku objektu atjaunošana Matīšu un Rencēnu pagastā, sadarbības problēmas, lai akumulētu vietējos resursus, stiprinātu vietējās iniciatīvas.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, nu jau 10 gadu biedrība «Ziemeļvidzemes Ģeoparks» sadarbībā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem un Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) nosauc Gada ģeovietu. Šogad šis gods pienākas Raunas Staburagam.
Visi zinām, ka šogad pieteikts nopietns karš OIK jeb obligātā iepirkuma komponentei. Liesmai pašu jaunāko informāciju par šīm lietām piektdien sniedza procesam ļoti tuvu stāvošs cilvēks — Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs valmierietis JĀNIS UPENIEKS.
Viens no četriem lielākajiem Valmieras ražotājiem – eksportētājiem ir SIA VALPRO. Kā sokas metālapstrādātājiem, Liesmai stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs AIVARS FLEMINGS.
Ir jauks vasaras vakars, kad, pašas to nezinādamas, iebraucam «Astoņu Jāņu ciemā». Tādas ceļa zīmes gan vēl nav, bet pirms Jāņiem noteikti būšot, sola Mujānu «Puģīšu» māju saimnieks GATIS BITMANIS. Un tam tiešām ir pamats, jo, izrādās, pārbraucot pāri Mujānu galvenajam ceļam, sākas mājas, un nav nevienas (izņemot vienu), kurā nedzīvotu Jānis, arī «Puģīšos» ir savs Jānis Miķelis.
Nav Latvijā pašlaik populārāka skriešanas seriāla par Stirnu buku, kas ik gadu pievilina arvien vairāk skrējēju, aicinot tos ainaviskās trasēs Latvijas skaistākajās vietās. Kopš pērnā gada tajā piedalās arī organizēta Kocēnu novada komanda — jau pirmajā piegājienā tai sezonas kopvērtējumā izdevās ierindoties augstajā 5. vietā. Savilkt visus lielos un mazos buciņus vienā komandā — tas ir novada sporta entuziasta nr. 1 JĀŅA DAIŅA nopelns.
Lielā mērā Kocēnu novada sportiskā veiksme Stirnu bukā balstās uz novadā dzīvojošās Pētersonu ģimenes kuplo pārstāvniecību — skrien tētis Kaspars, mamma Laura un abu atvases Marta Luize un jau arī Dominiks, un visi kopā dara to ar taustāmiem rezultātiem.