Eirokomisārs Karmenu Vella pirmdien paziņoja 2016. gada konkursa Natura 2000 uzvarētājus. Sešu uzvarētāju vidū ir Bulgārijas, Latvijas, Spānijas un Apvienotās Karalistes projekti, turklāt arī Beļģijas un Francijas, kā arī Grieķijas, Bulgārijas, Ungārijas, Somijas un Norvēģijas pārrobežu projekti.
Par nebijušu notikumu var vērtēt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 27. kongresu Liepājā, jo neviens no pašvaldību vadītājiem neatceras visu valsts augstāko amatpersonu klātbūtni līdzšinējos. Liepājā ieradies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un premjers Māris Kučinskis. Piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Lai gan kongresa moto bija: «Kas taupa uz izglītību, neredzēs labklājību», līdz Liepājai todien aizbraukt iespēju nebija radis īpaši aicinātais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Iespējams, tādēļ, ka zināja pieņemšanai sagatavoto ar izglītības reformu saistīto rezolūciju saturu, kas krasi iebilst pret ieceri šo reformu lielā mērā finansēt uz pašvaldību rēķina.
Un, kā precīzi piefiksējis visiem zināmais klasiķis, arī ar veco vēlēšanos. Te domāju ministru maiņu Latvijas valdībā — viņi tad nu būtu tie kungi vai dāmas rindiņā cits aiz cita — un viņu kūrēto nozaru nebeidzamo vēlmi attīstīt mūsu valsti arvien vairāk un vairāk. To savukārt varētu saukt par veco vēlēšanos.
Man reizē sarežģīti un viegli runāt par šiem četriem gadiem, kurus esmu nostrādājusi Krievijas Federācijā — mūsu valsts konsulātā Pleskavā. Tieši šajā periodā iekrita arī sankcijas, kas tika ieviestas pret Krieviju attiecīgu politisku pasākumu rezultātā. Protams, tas uzņēmējdarbībai nav veicinošs faktors. Tomēr Pleskavu un Pleskavas apgabalu ar Latviju saista ne tikai uzņēmējdarbība — ir ieviesušās ļoti ciešas kultūras sadarbības formas, sākot no bērniem līdz pat pieaugušajiem, dziedātājiem, amatniekiem, dejotājiem... Ir ļoti ciešas sadarbības formas arī sportistiem, piemēram, es zinu, ka Pleskavas apgabala hokejisti brauc spēlēt uz Valmieru.
Sestdienas vakarā no malu malām — Pārgaujas, Jāņparka, Burkānciema — uz Valmieras pilsdrupām virzījās ļaužu straumītes, lai vērotu un piedalītos Muzeju nakts aktivitātēs. Kā pirmdienas rītā atklāja Valmieras muzeja Izstāžu un reklāmas nodaļas vadītāja GUNA MEDNE, apmeklētāju skaits līdzīgi kā iepriekšējos gados pārsniedzis septiņus tūkstošus, no tiem lielākā daļa — 4520 — vēruši izstāžu nama durvis. Tā kā durvis bija izvēlētas par šīs Muzeju nakts tematisko simbolu, ar to apgleznošanu nodarboties Pilsdrupu estrādes apkārtnē aicināja Mākslas vidusskolas pedagogi un audzēkņi — kopīgais veikums būs aplūkojams pie ugunsnelaimē cietušās viesnīcas ēkas.
Muzeju nakts zīmē Valmierā apmeklētājus līdz vēlam vakaram priecēja arī mākslas galerija «Laipa» Stacijas ielā.
19. reģionālā lielā, vidējā un mazā biznesa, kā lielo uzņēmēju jaunāko brāļu mājražotāju un amatnieku foruma rīkotāji — LTRK Vidzemes nodaļa un Valmieras pašvaldība kopā ar veselu plejādi labvēļu — aizvadītās nedēļas nogalē pāri Valmierai bija sagādājuši skaidru un saulainu debess jumu, tāpēc Vidzemes Uzņēmēju dienas 2016 noskanēja ar iespaidīgu vērienu un optimālos izmēros i ārā — laukumā starp Valmieras Kultūras centru un Valletu, i iekšā — Kultūras centra pirmajā stāvā un viesnīcas Wolmar konferenču zālē. Šodien — daži interesanti foto mirkļi no abās dienās visā spēles laukumā redzētā.
MARITA MASTIŅA septiņu gadu sadarbībā ar Valmiermuižas alus saimnieku Aigaru Ruņģi un visu komandu ir absolūti par to pārliecinājusies. Skaidrs, ka ne visas idejas attaisnojas, bet tikpat skaidrs ir, ka jādara, nedrīkst apmulst pie neizdošanās vai kādiem klupieniem.
Liekas, kāda roka mūs vadījusi pareizajā virzienā, jo, braucot bez konkrēta adresāta uz Zilākalna pagasta mazdārziņiem, sastapām jaukus, sirsnīgus un, galvenais, strādīgus cilvēkus.
Nacionālā apvienība nav pret demokrātiju un noteikti neaicina atkārtot 1934. gada 15. maija apvērsumu burtiskā nozīmē, taču, mūsuprāt, Kārlis Ulmanis simboliski pārstāv tās vērtības, kuru tik ļoti pietrūkst mūsdienu Latvijas politikā — savas tautas interešu stādīšanu augstāk par svešinieku, saimnieciskumu, kārtību, augstu morālo vērtību latiņu u.c. Tieši tāpēc Ulmaņa politiku visasāk nosoda Latvijas kā latviskas valsts pretinieki — kā liberāļu propagandisti, tā Kremļa melu apmātie.