Kāpēc Latvijā tirgo zemākas kvalitātes pārtiku, kosmētiku un saimniecības preces nekā, piemēram, Vācijā? Ar ko mēs esam sliktāki par Rietumeiropu?

Savā ziņā tas, kur mēs šodien atrodamies, ir sekas kaut kam citam. Visām jaudīgām valstīm ir ļoti skaidra pozicionēšanās pasaulē. Nav noslēpums, ka man viena no sirdij tuvākajām valstīm ir Singapūra, un, ierakstot Google meklētājā Singapure vision, tur parādās tāds ieraksts: Limited land, unlimited space. Tulkojumā, jo mums daudz kas jātulko valsts valodā, tas būtu Limitēta zeme, nelimitēta telpa (Ierobežota zeme, neierobežota telpa). Tas ir domāšanas veids!

Nu jau mazāk nekā nedēļa atlikusi līdz Pasaules kausa finālturnīra futbolā atklāšanas spēlei Maskavā, bet joprojām nespēju pieņemt faktu, ka tas šajā valstī arī notiks, — arī iepriekš izskanējušās boikota iespējas no atsevišķu valstu puses tā arī netiks realizētas.

Valmierieši un ciemiņi no kaimiņu novadiem nedēļas nogalē izvēlējās laiku, kad vecākiem būt kopā ar bērniem un radoši darboties.

Baznīcu nakts Latvijā notiek kopš 2014. gada. Ideja par to atceļojusi no Austrijas. Latvijā to organizē starpkonfesionāla domubiedru grupa — nodibinājums «Baznīcu nakts fonds». Šogad 1. jūnijā Baznīcu naktī piedalījās 170 Latvijas Dievnami, visvairāk — Vidzemē.

Kā zināms, 28. un 29. jūnijā Valmierā notiks Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Iespējams,  visnopietnākais starptautisks uzņēmējdarbības veicināšanas pasākums, kāds mūsu pilsētā līdz šim bijis, jo šeit būs biznesa ļaudis no Latvijas, pārējās Eiropas, Austrālijas, Āzijas, Amerikas...

Arvien plašāk Valmieras pilsētā un arī Burtnieku novada Valmieras pagasta teritorijā vērojami apakšzemes komunikāciju būvdarbi. Starp SIA Valmieras ūdens vērienīgākajiem objektiem vasaras būvdarbu sezonas sākumā minami: ūdensvada būvniecība Parka ielā Valmiermuižā un Strenču ielā, kā arī jūnija sākumā tiks uzsākta lietus ūdens kanalizācijas rekonstrukcija Kārļa Baumaņa ielā. Savukārt paralēli SIA Woltec brigādes veic kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu izbūvi Valmieras pilsētā un Valmiermuižas ciematā Burtnieku novadā. Šos darbus līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds projekta Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras aglomerācijā 3. kārta (Nr.5.3.1.0/16/I/013) ietvaros.

Jau 26 gadus Valmieras un Gīterslo reģionu sadarbības ietvaros veiksmīgi ir iekļāvušies arī Naukšēni. Taču pagājušajā gadā Naukšēnu novada pašvaldība noslēdza sadarbības līgumu tieši ar Borgholchauzenas pilsētu, tādēļ 10. septembrī grupa no šīs pilsētiņas viesojās Naukšēnu novadā. Grupas sastāvā bija arī Borgholchauzenas – Naukšēnu draugu kopas vadītāja Regīna Hartlāge, kura jau bija sākusi ap sevi pulcēt interesentus sadraudzības veidošanai starp abām pašvaldībām. Birģermeistars Dirks Špekmans ieminējās, ka kaut ko līdzīgu varētu noorganizēt arī mēs šeit, Naukšēnos. Pēc diviem mēnešiem, 10. novembrī, tika likti pamati šādas grupas veidošanai, un tā no 19. līdz 25. maijam mums bija reāla iespēja praktizēties — uzņemt vācu viesus Latvijā un, protams, arī pašos Naukšēnos.

«Labā ziņa, par ko esam ļoti priecīgi, ir tā, ka Labklājības ministrijā reģistrēta mājas aprūpe, un galvenais ir tas, ka šo pakalpojumu mēs nevis pērkam, kā lielākā daļa no Sarkanā Krusta vai samariešiem, bet to veic mūsu pašu cilvēks — Vija Bētaka,» priecīga Naukšēnu novada sociālajā dienestā mūs sagaida sociālā darbiniece RŪTA PŪCE. «Mums ar Viju ir paveicies, viņa ir īstajā vietā, par ko liecina labās atsauksmes. Pašlaik mājas aprūpē ir septiņi novada iedzīvotāji, kuru veselības stāvoklim tiek uzmanīgi sekots. Nevar nepalielīties, ka izpilddirektors mums apsolījis šodien atvest veļas mazgājamo mašīnu, lai tiem klientiem, kuriem nepieciešams, varētu izmazgāt drēbes un gultas veļu, jo lielākā daļa dzīvo laukos, kur ūdensvada trūkuma dēļ moderno tehniku nav iespējams izmantot, bet vecās Rīgas ir sen nolietojušās. Par iedzīvotāju labklājību man jāteic liels paldies arī tiem cilvēkiem, kuri caur sociālo dienestu piedāvā gan pārtikas produktus, gan apģērbu un mēbeles — nupat tikām pie četriem maisiem kartupeļu, kurus saimnieks neveda uz mežu, bet atdeva iedzīvotājiem, kuri saviem spēkiem vairs tupeņus nevar izaudzēt.»