Reiz, kā rakstīja jūsmīgs amerikāņu publicists, tās bija «desmit dienas, kas satricināja pasauli». Tik tiešām satricināja — atstājot dziļas un asiņainas pēdas visā XX gadsimta vēsturē. Taču kreisera Aurora šāviens ne tikai iesāka boļševiku apvērsumu — tas šķietami paradoksāli deva starta signālu latviešu neatkarības centieniem.

Ceturtdien plkst. 9.06 Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma izsaukumu uz Brīvības ielu Valmierā, kur, pēc sākotnējās informācijas, ēkā bija noticis sprādziens.

Valmieras teātra aktrisei IEVAI PUĶEI šie divi notikumi ir vienlīdz svarīgi, jo abas lomas ir lielas un atbildīgas — šodien uz kino ekrāniem visā Latvijā nonāk Jāņa Norda attiecību trilleris «Ar putām uz lūpām» — stāsts par bijušo policistu un kaujas suņu treneri, kurš dažu dienu laikā nonāk neapskaužamā situācijā, turot aizdomās sievu par neuzticību, kamēr viņa suņi inficējas ar kādu bīstamu slimību. Bet pēc nedēļas — 17. novembrī — Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvos leģendārā amerikāņu dramaturga Tenesija Viljamsa luga «Kaķis uz nokaitēta skārda jumta» režisores Ineses Mičules režijā, kur Ievai ir uzticēta sarežģītā Megijas loma.

Aizsākusies labdarības akcija «Zvaigzne austrumos», un tajā aicināts piedalīties ikviens, kam rūp to bērnu dzīve, kuri kļuvuši par kara bēgļiem.

Kādā nesen veiktā aptaujā noskaidrojies, ka valsts svētku laikā lielākā daļa jeb 85% respondentu pie apģērba nēsā piespraustu sarkanbaltsarkano lentīti, savukārt 8% to nēsā arī ikdienā. Secināts arī, ka patriotiskākie aptaujas dalībnieki ir no Vidzemes.

No 4. septembra līdz 4. oktobrim Valmieras teātra izrādes «Medību pils» radošais ansamblis (režisors Jānis Znotiņš, aktieri Inga Apine, Baiba Valante, Ingus Kniploks, Māris Bezmers, Kārlis Neimanis) bija viesturnejā Ziemeļamerikā un Kanādā, kur nospēlēja 14 izrādes miljonu pilsētās Vašingtonā, Ņujorkā, Detroitā, Losandželosā...

Valmieras iela Rūjienā īpatnēja ar to, ka tā, lai arī atrodas pilsētas pievārtē, tomēr ir tās teritorijā, tajā pašā laikā tur dzīvojošajiem tie ir tikpat kā lauki — ar savu paprāvu zemes pleķi un pašiem savas republikas sajūtu. Mārtiņdienu gaidot, viesojāmies vienā no šīs ielas sētām, jo pamanījām to sargājam skaistas zosis. Saimniece SARMĪTE LINDE piekrita sarunai.

Lai man piedod tie Vīru lietu lasītāji, kuri novembrī varbūt gaida kaut ko ļoti latvisku un patriotisku šajā lappusē. Jā, par latviešu puisi būs, taču citā formā un pavisam citā pasaules malā. Tomēr te, manuprāt, arī laba ziņa Lāčplēša dienas sakarā — latvieši allaž bijuši labi karotāji un augstu kotējušies visos bruņotajos formējumos, kuros bijuši. Šoreiz izzināsim  interesantas lietas no izdzīvošanas ābeces džungļos — visu no tā, ko man par savām gaitām Franču Ārzemnieku leģionā pastāstīja cēsnieks KRISTAPS OZOLIŅŠ, pagājušajā reizē vienkārši nevarēja lappusē satilpināt...

Sadarbībā ar Francijas institūtu vairākas dienas Latvijā ciemojās grāmatas «14-14» autori, franču rakstnieki Silēna Edgāra un Pols Beorns.

To pagaidām jāsaka par Valmieras/ORDO basketbolistu līdzdalību gan LBL, gan BBL čempionātā. Būsim godīgi — ar šo jauniešu sastāvu klubs, iespējams, var realizēt kādus stratēģiskus mērķus vairākus gadus ilgā laika posmā, ļaujot lielākajai daļai komandas krietni pieaugt gan gadu, gan fiziskās kondīcijas, gan meistarības ziņā, taču tūlīt un tagad būs tieši tas, kas ir — zaudējumi ar lielu punktu starpību teju visiem pretiniekiem pēc kārtas. Jo vairums pretspēlētāju par katru mūsējo ja ne gluži desmit, tad piecus sešus gadus vecāki, fiziski spēcīgāki un basketbolā pieredzējušāki. Ar visām no tā izrietošajām sekām laukumā.