Kad jūlija nogalē Saeima pēc pamatīgām debatēm pieņēma valdības izstrādātos ar nodokļu reformu saistītos likumus, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sarunā ar žurnālistiem teica, ka šajos likumos ir atrunātas vairākas lietas, lai vismaz trīs gadus nemainītu nodokļus. «Tā ir stabilitāte, kas vajadzīga visiem iesaistītajiem, un mūsu uzdevums ir to nodrošināt,» tad īpaši uzsvēra valdības vadītājs, izsakot apņēmību, ka nepieļaušot arī Saeimas vēlēšanu tuvumam šo stabilitāti ietekmēt. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) akcentēja, ka viens no nodokļu reformas galvenajiem uzdevumiem bijis, lai sabiedrība un arī uzņēmēji «vismaz dažus gadus var rēķināties ar stabilu nodokļu politiku».

Ne reizi vien rakstīts par to, ka Zemkopības ministrija, domājot par vietējo pārtikas ražotāju atbalstīšanu, izveidoja plaši pārstāvētu ekspertu darba grupu, kurā izvērtēja reālās iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai vai atsevišķām tās grupām. Par šo plašai sabiedrības daļai — pārtikas ražotājiem un patērētājiem — joprojām tik aktuālo tēmu ne reizi vien sprieda un viedokļus izteica gan valsts institūciju, gan arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un vēl citu lauksaimniecības organizāciju pārstāvji, uzsverot, ka PVN likmes samazināšana pārtikai būtu jāsāk pakāpeniski, vispirms to nosakot kaut vai tikai svaigiem dārzeņiem un augļiem, neaizmirstot sākotnējo ieceri par PVN samazināšanu visiem svaigajiem produktiem ar īsu derīguma termiņu.

Okupācijas muzeja direktors un Austrālijas latviešu laikraksta «Latvietis» redaktors Gunārs Nāgels jautā: «Kas ir latviešiem centrālais identitātes elements? Kas ir tā lieta vai doma, par kuru mēs stāvam un krītam? Un vai ir vispār kaut kas, kas latviešiem kā tautai ir svarīgi?»

Vakar Valmierā oficiālā vizītē viesojās Vācijas Federatīvās Republikas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera (Frank-Walter Steinmeier) kundze Elke Bīdenbendere (Elke Büdenbender) un Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kundze Iveta Vējone.

No augusta rūpes par Labdarības noliktavu uzņēmies Latvijas Sarkanais Krusts (LSK), un tas nesīs arī jaunas vēsmas ikdienas darbā. Jaunais nosaukums būs Apģērbu apmaiņas istaba, un tā atradīsies Valmierā, Stacijas ielā 26, 1. stāva gaitenī pa kreisi. Jaunā vieta apmeklētājiem durvis vērs 25. augustā divos dienā.

15. augusta «Liesmā» publikācijā «Par sadarbību, partnerību un mieru» stāstīts par starptautisku projektu «Miera maize», kas aizsākās pirms vairākiem gadiem Berlīnes mūra pakājē nopostītās svētvietas — Saskaņas kapelas — teritorijā. Tur draudzes mācītājs iekopa lauku, iesēja rudzus, novāca ražu un izdalīja to ES lauksaimniecības ministriem, lai tie gādātu par simboliskās «Miera maizes» tālāku vairošanu. Akcijā iesaistījušās 12 valstis. Arī Latvija, kur miera rudzus ieaudzēja bijušā Zvārdes poligona teritorijā, bet drīzumā tos iesēs Mazsalacas novada Sēļu pagasta zemnieku saimniecībā «Ozoliņi», kur saimnieko Maija, Ivars un viņu dēls Mārtiņš Šmiti.

Nesen Smiltenes novada Grundzāles pagastā Vidzemes plānošanas reģiona tradicionālajos Dārza svētkos vairākās nominācijās godināja 26 Vidzemes pašvaldību 2017. gada darbīgākos cilvēkus: uzņēmējus, lauksaimniekus, mājražotājus, amatniekus un tūrisma attīstītājus. Viņu vidū apsveikumus un laba vēlējumus saņēma arī Mazsalacas novada Sēļu pagasta ādas apstrādes meistare BENITA AUDZE. «Liesma» to uzskatīja par pietiekamu iemeslu, lai pieteiktos ciemos.

Vidzemes TV šefs Ingemārs Vekteris par viņu saka tā:

«GUNTA MATISONE ar savu pieredzi Vidzemes TV šobrīd ir fantastisks cilvēks, kas var veidot vīziju, kādām tad būtu jābūt reģionālo TV ziņām kopumā un kas ir tas, ko reģionālās TV šajā jomā var izdarīt.» Uzticīgākie Vidzemes TV un Re:TV skatītāji gan jau būs ievērojuši arī Guntas veidotos sižetus Ceturtdaļgadsimts Vidzemē, caur kuriem atgriežamies diezgan pasenā vēsturē, tāpēc īsi pirms jubilejas nelaidām garām iespēju, lai parunātos ar pieredzējušāko Vidzemes TV žurnālisti, kura strādā kopš Valmieras TV pirmā raidījuma. Viņa gan kategoriski atteicās iet kadrā jeb šajā gadījumā fotografēties, taču materiālam pievienosim bildes, kurās fiksēta Vidzemes TV reportieru un žurnālistu ikdiena.

Iepriekšējās nedēļas nogalē notika partijas «Vienotība» kongress, kura gaitā par jauno partijas vadītāju prognozējami tika ievēlēts patlabanējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš savulaik ienāca «Vienotībā» no Pilsoniskās Savienības rindām. Tā varētu būs laba ziņa partijai, kurai vitāli nepieciešams vadītājs — praktiķis, kurš spētu veikt «Vienotībā» virkni pārkārtojumu.

Gauja, ko reizēm mēdzam dēvēt par vēl vienu Valmieras galveno maģistrāli, ne vien dāvā lielisku dabas baudījumu un atpūtu, bet vairāku valmieriešu ģimenēs uz mūžu atstāj atmiņas par traģiskiem notikumiem. Nepaiet ne gads, kad kādam neizdodas izpeldēt no upes dzelmes. Īpaši sāpīgi ir, kad Gauja paņem gluži jauna zēna dzīvību, kā tas notika šovasar jūlijā. Valmierieši kārtējo reizi par to bija satraukušies, bija raksti, ieteikumi presē, citos medijos. Pilsētas pašvaldība kārtējo reizi steidza paziņot, ka Valmierā Gaujā nav nevienas oficiālas peldvietas, kurā peldētāji kaut minimāli tiktu uzraudzīti vai kontrolēti.