GUNTAI BŪMANEI ir vairāki hobiji. Viens no tiem – fotografēšana. Daudzi pamanījuši, ka Gunta sūta fotogrāfijas ar radošiem parakstiem laikraksta Liesma fotokonkursiem. Valmierietis uzaicināja Guntu uz sarunu.

Jūlija otrajā pusē Cēsīs, Ruckas mākslas rezidenču centrā, notika Zero Waste vasaras skola. No 11 dažādām Latvijas vietām vienuviet bija sapulcējušies 27 entuziasti, tostarp arī seši no Valmieras apkārtnes, lai meklētu atbildes uz jautājumu – kā dzīvot bez atkritumiem.

Pārgaujas novada logo ir – no Braslas līdz Gaujai ik solis ir vērts. Tas lielā mērā sasaucas ar vietu, kur šoreiz Liesma ciemojas. Jo no zivjaudzētavas Brasla, kas atrodas nieka pāris kilometrus lejpus tilta pār Braslu uz Valmieras – Inčukalna šosejas, šeit izaugušie taimiņu, foreļu un nēģu mazuļi nonāk tieši Gaujas baseina upēs.

Līdz vakardienai no Latvijas ūdenstilpēm šogad izcelti jau 75 noslīkušie, kas nelaimju skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotājiem ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Kāda situācija ir Vidzemē, vaicājām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rūjienas posteņa komandierim MĀRTIŅAM LINGARTAM, kas šobrīd pilda arī VUGD Valmieras daļas komandiera pienākumus: – Vidzemē situācija pagaidām bijusi diezgan veiksmīga – pavisam bijuši septiņi izbraukumi, izdevies arī glābt slīkstošos, kuriem pēc tam nav bijusi nepieciešama pat mediķu palīdzība.

Iepriekšējā nedēļā pēc 90 stundu garām sarunām ES valstu līderi tomēr panāca vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes. Šajā fondā nolemts ieguldīt 750 miljardus eiro, bet pavisam nākamajam ES septiņgades budžetam atvēlēti vairāk nekā 1,074 triljoni eiro. Skaitļi ir milzīgi (ne katrs no mums uzreiz pateiks, ar cik nullēm triljons rakstāms, un pieļauju, ka vismaz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pat 500 eiro naudas zīmi ir vien attēlos redzējuši), taču tie dod vismaz cerības un piedāvājumu ne tikai izkļūt no Covid-19 krīzes ar iespējami minimāliem zaudējumiem gan Eiropas ekonomikai kopumā, gan arī ikkatram krīzes dēļ bez darba un iztikas līdzekļiem palikušajam.

Pagājušajā nedēļā Valmieras vecpilsētā vietējā būvfirma SIA R.K.C.F. Renesanse uzsāka darbus, lai īstenotu vērienīgu projektu, kas sevī ietver Valmieras pils ziemeļrietumu mūru restaurāciju un konservāciju, kā arī jaunā Valmieras pils kultūrvides centra būvniecību un Vecās aptiekas ēku pārbūvi. Liesma trešdien pabija uzņēmumā, un Renesanses valdes loceklis RAIMONDS KUNCĒVIČS sīkāk iepazīstināja gan ar tikko sākto objektu, gan ar pēdējā laika Renesanses veikumiem.

Sestdien pirms un pēc pusdienas lielākais Valmieras 737. dzimšanas dienas svētku burziņš noteikti bija Valmieras Jaunatnes centra Vinda dārzā. Desmiti, pat simti mazāku un lielāku bērneļu, protams, kopā ar saviem vecākiem te bija ieradušies uz Valmieras avio būves darbnīcām. Liesmu īpaši priecēja fakts, ka pie visām piedāvātajām aktivitātēm saviem pēcnācējiem aktīvi asistēja un arī paši piedalījās jaunie tēvi.

Pēdējā laikā daudz pozitīvu atsauksmju no rūjieniešiem nācies dzirdēt par KRISTĪNI un EDGARU BOLĒM un viņu izveidotā «Paipusu Parka» sportiski radošajām aktivitātēm, bagātinot dažādus novada pasākumus. Šovasar viņi jau ir gādājuši par aizraujošu laivu braucienu, izklaidējošu velobraucienu, atraktīviem uzdevumiem «Citādos saldējuma svētkos», un nesen viņi jautrākus padarīja Rūjienas novada sporta svētkus Jeru skolas sporta laukumā. Liesma devās ciemos uz Jeru pagastā esošo Paipusu muižu. Tās tagadējie saimnieki ir Edgara vecāki, kuru bioloģiskā saimniecība «Arumi» – plašā apkaimē pazīstamie asinsdesu ražotāji.

«Liepkalnu» maiznīcai vasara, kā ierasti, ir laiks, kad uzņēmuma ražotnēs priekšplānā izvirzās zaļumos līdzņemamo produktu ražošana.

«Liesmā» ne reizi vien jau esam rakstījuši par Latvijas – Krievijas sadarbības kopprojektu «Zaļie torņi», kura sagatavošanas darbi prasīja vairākus gadus. Rūjiena, kā zināms, ir šā projekta galvenais partneris. Šovasar šā vērienīgā starpvalstu projekta realizācija ir sākusies.