Ar mērķi saglabāt nākamajām paaudzēm atmiņu stāstus par Baltijas ceļu Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un citās atmiņas institūciju kolekcijās, gan arī izdevumā «Baltijas ceļa stāsti» atrodamas šī vēsturiskā notikuma liecības. Svinot Baltijas ceļa 20. gadadienu, tos apkopoja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. Aicinām izzināt cilvēku ķēdes dalībnieku personīgos stāstus un atklāt tautas un indivīdu emocionālo spēku tolaik un tagad.
Starptautiskā pauerliftinga federācija (IPF) un Eiropas pauerliftinga federācija (EPF) šovasar var lepoties ar diviem pozitīviem jaunumiem savā ceļā uz iekļūšanu olimpiskajās spēlēs. Tā IPF nule kā guvusi atzīšanu no FISU (Studentu sporta augstākā jumta organizācija pasaulē), tādējādi studējošo sporta līmenī nostājoties blakus olimpiskajiem sporta veidiem, savukārt EPF, sekojot Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) ieteikumam, pirmo reizi organizēja kontinenta meistarsacīkstes atsevišķā disciplīnā — guļus spiešanā bez ekipējuma. Pauerliftinga un tā disciplīnu ekipētā versija pazīstama gadu desmitus, bet bezekipējuma versija straujus apgriezienus uzņem tikai pēdējā piecgadē. Latvija šajā ziņā gājusi soli pa priekšu EPF un IPF jau vairākus gadus, jo bezekipētie turnīri mūsu zemē jau labu laiku krietni populārāki par ekipētajiem. Tā valsts meistarsacīkstes spiešanā bez ekipējuma pulcē ik gadus plus mīnus pārsimt dalībnieku, kamēr pirmais Eiropas čempis spēja savākt tikai ap 350 dalībnieku.
Rīt notiks Vienotības «pēdējā salmiņa» kongress. Vienmēr ir skumji vērot nesen ietekmīgas (un paša cītīgi gānītas) varas partijas izdzišanu. Arī tad, ja agonija ir pārpārēm pelnīta, politiķu lielmanības un prāta akluma izsaukta.
Politikā mēs parasti ievēlam cilvēkus, ne jau balstoties uz viņu zināšanām, bet tādus, kuriem uzticamies, kuri ataino domāšanas veidu, kas mums šķiet simpātisks, tāpēc arī lemjam, lai viņi to domāšanas veidu atspoguļo valsts politikā, un valsts tā arī attīstās — jūs taču nevēlēsiet tādu, kas nav jums līdzīgs. Ja cilvēkam ir kaut kāda izglītība, tad bez uzticības viņam nāk līdzi vēl kvalifikācija, viņš var kaut ko darīt konkrētā jomā. Problēma ir tā, ka augstākā izglītība diemžēl ne vienmēr ir rādītājs, tāpēc, ka mūsu izglītības sistēma kopumā bijusi, atvainojos par izteicienu, sapurgāta.
Sākoties mūsu sarunai, uz galda cita pēc citas uzrodas lelles ar neparasti zilām un zaļām acīm, gaišiem un tumšiem matiem, dažādos tērpos un, pat liekas, — katra ar savu raksturu Uzrunā! Leļļu darinātājai VELTAI BUKAI vaicāju, kā tad sauc viņas skaistules un kā radusies doma kaut ko tādu izgatavot. Velta skaidro:
Tautas balsojumā facebook.com, ap 20 tūkstošiem šīs vietnes lietotāju piedaloties labāko, meistarīgāko kāzu vadītāju noskaidrošanā, nosaukti vairāki desmiti šī titula kandidātu, viņu vidū arī divas valmierietes, kuras ar vienādu balsu skaitu vērtējumā apsteigušas dažus Latvijā plaši pazīstamus cilvēkus, piemēram, Baibu Sipenieci-Gavari un Kristapu Rasimu. Viena no viņām — DAGNIJA BALDIŅA — «Liesmas» šīs nedēļas nogales viešņa.
Skolēnu nodarbinātības programmas mērķis ir radīt iespēju apgūt nepieciešamās darba pamatprasmes un iemaņas, iegūt darba pieredzi, lietderīgi pavadot vasaras brīvlaiku.
1989. gada 23. augustā divi miljoni latviešu, lietuviešu un igauņu nostājās Baltijas ceļā, lai plecu pie pleca 600 km garumā stalti un nesalaužami stāvētu par Baltijas neatkarību.
Lielās tūrisma firmas savus piedāvājumus mēdz ietērpt skanīgos vārdos: pārsteidzošā N (reģions, novads), neizzinātā N, neatklātā N un tā tālāk. Latvijas apbraucēju pulciņš, kas kopā turas vairāk nekā 26 (!) gadus, sākumā kā dārzniecības fanu grupa, ar līdzīgiem saukļiem nemētājas, taču konsekventi tos īsteno. Braucienu iedvesmotājai un vadītājai valmierietei Silvijai Volkovai, kas šajā laikā kļuvusi par zinošu un populāru gidi, tas ir nozīmīgākais ikvasaras notikums. Braucam turp, kur tūristu mazāk, — apmēram tā. Sākotnējā ideja dzimusi vēl pirms administratīvās reformas: secīgi iepazīt visus 26 Latvijas rajonus. Bet kas tev deva: vienā reizē to nepacelsi! Viss turpinās, un šovasar tika izzināta Jēkabpils apkārtne.
Kad pērn rakstīju par Valmieras tirgu, allaž kādus jaunumus gan par retiem augiem, to izmantošanu, gan zāļu tējām piedāvāja Daina Krēpause. Viņai arī par katru it kā labi zināmu augu ir savs sakāmais. Zināšanas viņa krājusi jau kopš bērnības laukos, tad izsūtījuma laikā skarbajā Sibīrijā, bet pēdējos gados cenšoties nepalaist garām nevienu publikāciju, kurā kaut kas jauns pateikts par jau līdz šim zināmo. Šovasar, kad veselība kādu laiku Dainai neļauj līdz tirgum tikt, pamanījusi, ka «Liesma» turpina stāstīt par dažādiem retiem augiem, saņēmām aicinājumu ielūkoties arī viņas dārzā. Tajā pēc pašas Dainas vērtējuma esot vismaz 100 dažādību.