Sēļu muižā apskatāma pastkaršu izstāde.

Tā domā bērni, pusaudži, jaunieši, kuri ne tikai darbdienu vakaros pēc mācībām skolā, bet arī brīvdienās apmeklē dažādas nodarbības. Pašlaik Mazsalacas kultūras centrā notiek mēģinājums pēc mēģinājuma, jo dziedātāji jau centīgi gatavojas 8. solistu vokālistu un duetu konkursam «Salacas balsis 2016».

Ir daudzdzīvokļu nami, kurus kaimiņi uzpoš kopīgiem spēkiem.

Pirms pāris gadiem daudzdzīvokļu nami «Skaņkalne 8» tika atzīti par sakoptākajiem novadā. Nevis tituls, bet pašu iedzīvotāju vēlme dzīvot sakoptā vidē ir augstākā latiņa, lai ne tikai pavasaros namu iemītnieki steigtu kopīgā talkā.

Svētdien Rīgas Krievu teātris viesojas Valmierā ar  20. gadsimta kulta grāmatas — Antuāna de Sent-Ekziperī pasakas pieaugušajiem «Mazais princis» — iestudējumu.

Vakar Rūcamlapa pāris stundas pabija Rīgas ielā 103, kur Valmierā atrodas SIA Tehauto salons un serviss. Par daudzām interesantām auto lietām pastāstīja SIA Tehauto valdes priekšsēdis Didzis Skrodelis, visbeidzot — uzticēja izmēģināt pavisam nesen tirgū nonākušo KIA Sportage, jau ceturto pēc skaita šī modeļa brāli.

Esam sagaidījuši gada galveno auto parādi Latvijā un arī Baltijā! Jau no piektdienas un līdz pat svētdienas novakarei Ķīpsalā izstāde Auto 2016 ar visiem tās satelītiem, no kuriem košākais, protams, Baltijas valstīs pompozākais autotūninga šovs Auto Exotica 2016. Un te būs ko redzēt ne tikai bārdainiem večiem, kuriem šāda veida automobiļu pārbūve un apgleznošana mazā privātā šķūnītī vai nopietnas firmas garāžu boksā ir galvenais pašizpausmes veids, ne tikai tehniskām daiļavām, kurām dzīvē galvenais ir organiski iekļauties šādi tūnētu spēkratu interjerā, bet arī viņu pašu un tāpat citiem bērneļiem.

Aizvadītās darba nedēļas izskaņā Valmieras Viestura vidusskolā norisinājās Labdarības balle, kuras mērķis bija līdzekļu iegūšana transformējamas skatuves izveidei.

Mūžu dzīvo, mūžu mācies un muļķis nomirsi — tā dzirdēts. Varbūt to iedvesmo latviska skaudība pret tiem, kuri mācās; teiciens varbūt filozofiski norāda uz cilvēkam neaptveramu zināšanu klāstu vai mierina prātus, ka visu jau nevar zināt. Teicienā ir neliela nolemtības deva — nolemtība mācīties visu mūžu.

Skola ir gaišuma, labestības, sapratnes, jaunības un rītdienas pilna māja — bērzu vai ozolu alejas galā, ezera vai upes malā, kalnā, pilsētas centrā vai lauku pagasta nomalē. Šodien skolu grūti iedomāties bez jaunām darba formām, jauniem meklējumiem. Mūsdienās blakus grāmatām, krītam un tāfelei mierīgi dzīvo dators un internets.

Mans Skolas laiks 23 gadu garumā (1986-2009) ir piepildīts ar pašaizliedzīgu darbu, atmiņām par cilvēkiem, notikumiem un telpu – Skolu – neparastu, interesantu un tolaik konkurētspējīgu, arī sabiedrībai nepieciešamu, un diemžēl arī dažam labam citādi vērtējamu...