Kā jau tas Gada valmierietim pieklājas, Priedītis ikdienā ir gaužām aizņemts vīrs, tomēr piekrita sarunai, lai arī svētdienā, kad būtu kaut nedaudz jāatvelk elpa pirms kārtējā skrējiena nedēļas garumā. Pateicoties Vilnim, pirms desmit gadiem atdzima Valmieras maratons, kurš ar katru gadu, kļūstot jo populārāks ne vien Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām, piesaista arvien vairāk veselīga un aktīva dzīvesveida cienītājus. Arī pats pasākuma idejiskais tēvs, neraugoties uz organizatora pienākumiem, ik reizi atlicina laiku, lai noskrietu 6 km distanci kopā ar tautas klases dalībniekiem.

Ja ne Livonijas Indriķis uzrakstījis Hroniku, diezin vai šodien mums būtu Beverīnas novads. Bez Hronikas Beverīnas vārds gadu simtos būtu izgaisis kā nenosaucams skaits citu ievērību pelnošu vārdu. 2016. gadā  aprit 800 gadi kopš Beverīnas nodedzināšanas un izdzišanas vēstures tumsā. Ir pagājuši vairāk nekā 200 gadu, kopš kāds rūpīgāk sāka iedziļināties Indriķa  rakstos un izcēla Beverīnas vārdu dienas gaismā.  Piemiņas atskatu sāksim ar Indriķa  1216. gada nogales notikuma  konstatāciju:  «Krievi kā parasti arī atnāca uz Tolovas letu zemi, lai ievāktu nodevas, un, tās ievākuši, nodedzināja Beverīnas pili.»

Jau šī gada nogalē Tērbatas ielā pie Valmieras tirgus durvis vērs jauna kafejnīca «Tērbata». Stāsta SIA «Tērbatas iela 2» pārstāvis JĀNIS OLMANIS:

Man pretī sēž jauns puisis, kurš vēl mācās Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, taču viņš stāsta tādas lietas, ka es tikai klausos un brīnos. Runāju ar DĀVIDU KĻAVIŅU – puisi, kurš restaurē mēbeles vai arī no vecām uztaisa jaunas, mainot to funkcijas.

«Neesmu nožēlojusi ne mirkli, ka mani vidusskolas gadi pagājuši tieši Valmierā: šeit ir plašas iespējas un, manuprāt, ļoti laba izglītības kvalitāte,» saka ekofitnesa trenere ALISE PUTRAIMA.

Turpinot Valmierieša publikācijas par 1. pasaules kara norisēm, šajā reizē — par kādu īpašu notikumu pirms simt gadiem.

Starp daudzām un dažādām baidīšanām pirms neilga laika interneta portālos un dažādos  ziņu kanālos parādījās vēstīšana, ka  arī Valmierā nu ir uzradušies ubagi, kas mācoties virsū lieliem un maziem, vairāk gan vīriešiem nekā sievietēm, vēl vairāk tiem, no kuriem ir cerība kaut ko dabūt, nekā tiem,  par kuriem jau pa gabalu redzams, ka pašiem gandrīz nekā nav.

Attīstoties tehnoloģijām, arī laika ritums kļūst straujāks, piesātinātāks un nemierīgāks. Informācijas pārbagātība un digitālais laikmets sāk raisīt pretreakciju – atgriešanos pie īstā, ar roku radītā, kam svarīgs ir process un zināšanas. Tā savu atdzimšanu piedzīvoja kaligrāfija, un nu pienācis laiks atdzimt modes ilustrācijai. Lielākie modes masu mediju (Vogue, Elle) un modes nami (Valentino, Prada, HM u.c.) arvien biežāk reklāmās, ilustrācijās, noformējumā, kolekciju pasniegšanā izmanto modes ilustrāciju digitālās fotogrāfijas vietā.

Sen aiz muguras tie laiki, kad, sagaidot Jauno gadu (Ziemassvētki publiski netika svinēti), bērniem pie eglītes Salavecis izsniedza paciņas, kurās starp cepumiem un bārkstainām konfektēm bija arī kāds sīpoliņš, vēlākajos gados arī pa pārītim vecāku caur pazīšanos sagādātu mandarīnu.