Bet kas tev deva! Lai gan vasarā kā pirmsskolas, tā skolu pedagogi bauda atvaļinājumu, kaut kā vienmēr sagadās, ka tieši šajā laikā viņu ministrija aktivizējas jauniem lēmumiem un grozījumiem likumos. Nesen atkal tika aktualizēts nelokāmais nodoms par sešgadīgo iestūķēšanu skolas skolā, kas, rādās, augstajās instancēs tiks arī atbalstīts. Kas par to, ka īstas skaidrības par to, kā iecerēts organizēt šo bērnu mācību procesu, kāds būs mazo skolnieciņu apgūstamais zināšanu apjoms un mācīšanas metodes, nav.

Patiesi svētīgu darbu ir paveikusi jaunā režisore Elīna Cērpa, kura pēc vairāku gadu studijām un dzīves pieredzes uzkrāšanas ārzemēs, kā jau aktieru ģimenē un teātra aizkulisēs augusi, nolēma veikt pētījumu par režisora un aktiera Pētera Lūča radošo dzīvi, par to, kā P. Lūcis kļuva par leģendu šī vārda vispatiesākajā izpausmē. Viņš bija un ir leģenda, piemiņas plāksnes atklāšanā Vecpuišu parkā piektdien vairākkārt atgādināja režisora līdzgaitnieki, aktieri Astra Baumane un Rihards Rudāks, bijušais Valmieras Viestura vidusskolas direktors Ivars Briedis un citi piemiņas brīža dalībnieki, kuri katrs glabā savas personiskās atmiņas par Pēteri Lūci, viņa iestudējumiem Valmieras teātrī, protams, arī savulaik populārajām un kupli apmeklētajām brīvdabas izrādēm.

Pagājušās piektdienas vakarā automašīnu straume no Valmieras un apkārtējiem novadiem plūda uz Burtniekiem. Šis vakars atkal sirmā Burtnieka krastā bija īpašs — Burtnieku muižas parka brīvdabas estrādē jau tumsā sākās un pirmajā sestdienas rīta stundā beidzās krāšņs muzikāls uzvedums Džungļu zēns. Nedēļas garumā to kopā ar 115 Burtnieku novada sešu pagastu bērniem un jauniešiem, piesaistot arī savējos dejotājus, bija izveidojis deju grupas Dzirnas vadītājs Agris Daņiļevičs. Savā ziņā tā viņam bija atgriešanās vismaz divdesmit gadus senā pagātnē, kad Agris, tolaik vēl pedagogs Krimuldas vidusskolā, kopā ar komponistu Mārtiņu Braunu īstenoja deju uzvedumu Mauglis.

Piektdien Valmieras domē notika diskusija par Eiropas Savienības investīciju nozīmi Latvijā un arī Valmierā. Dažādu iemeslu dēļ nebija ieradušies visi cerētie pasākuma dalībnieki, tāpēc Liesmas klātbūtnē faktiski notika konstruktīva domu apmaiņa starp divām pusēm — pašvaldību jeb potenciālo investīciju saņēmēju, ko pārstāvēja Valmieras attīstības aģentūras Uzņēmējdarbības virziena vadītāja Elīna Leimane, un investīciju devēju, kura kanti turēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Ekonomikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Zemītis.

Zināms, ka, attīstoties tūrismam un tā infrastruktūrai, Rūjienā arvien vēl vājā vieta ir naktsmājas, jo, kopš pilsētas centrā nav vairs viesnīcas, šī uzņēmējdarbības niša arvien vēl pilnībā nav aizpildīta. Vietējie uzņēmēji AIGA NILVAKA un VALDIS ZIEDIŅŠ, atverot Rūjienā, Rīgas ielā 60 (bijušajā meliorācijas kantorī!), mūsdienu standartiem atbilstošu viesu namu un labiekārtojot aktīvajai atpūtai gandrīz 4 hektārus plašu teritoriju, mācās atrast savu vietu un savu piedāvājumu viesmīlības servisā. Braucām lūkot, kā viņiem tas izdodas!

Pašvaldību vēlēšanās Rūjienas novadā bija pavisam 4312 balsstiesīgie no kuriem savu pilsonisko pienākumu izpildīja vien 2148 vēlētāji jeb 49,81 %.  Viņi balsošanas urnās bija atstājuši 2147 derīgas aploksnes un 2108 derīgas zīmes. Rūjienā pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 1351, Jeros 435, Vilpulkā 161, Lodē 119 un Ipiķos vien 82 iedzīvotāji. Pēc balsotāju izvēles novada domē tika ievēlēti 10 deputāti no «Vidzemes partijas», 4 deputāti no «Vienotības» un 1 deputāts no partijas «Vienoti  Latvijai».  Jaunievēlētā komanda jau vairākas reizes ir sanākusi domes sēdēs, izveidotas  patstāvīgās komitejas un patstāvīgās komisijas, apstiprināti to vadītāji, un četru turpmāko gadu kopdarbs ir sācies. Kādas būs tā prioritātes, par to saruna ar Rūjienas novada pašvaldības priekšsēdētāju GUNTI GLADKINU.

Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā no 14. līdz 30. jūlijam norisinās 17. Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos. Jau ceturtajā Pasaules čempionātā pēc kārtas piedalās arī 23 gadus jaunais valmierietis, vairāku (nu jau 10!) Latvijas rekordu īpašnieks/līdzdalībnieks peldēšanā Uvis Kalniņš.

Krievijas parlamenta apakšpalātā — Valsts domē — intensīvi tiek apspriesti grozījumi likumdošanā, kas attiecas uz šīs valsts pilsonību, un šīs izmaiņas var ietekmēt arī situāciju Latvijā.

Ir dzirdēti viedokļi par to, ka reizēm jaunajos projektos, piemēram, Valmierā, Cempu ielā, ir pārāk plati jaunie veloceliņi un pārāk šauri turpat blakus esošie trotuāri gājējiem. Un vispār tajā pusē gājēju esot ļoti maz, kāpēc tik platus kājceliņus kopā ar veloceliņiem tur vajadzējis būvēt...

Naukšēnu novada Ķoņu pagasta «Stūri» plašā apkaimē ir zināma kā zemeņu audzēšanas saimniecība, kuras saimniece INGUNA ZUKURE dažādos veidos pārstrādā ne tikai zemenes, bet arī citas sava dārza ogas. Ceļmalā izliktā izkārtne «Zemenes» joprojām aicina garāmbraucējus piestāt un doties zemeņu lauka virzienā. Izrādās, ka tikšanai pie veselīgām, bioloģiski audzētām ogām šajā sētā ir divi iespējamie varianti: vai nu palocīt muguru un pielasīt vēlamos traukus pašam, vai arī doties uz lapenīti, kur kārdinoši smaržīgā produkcija ir pieejama jau salasīta un daļa no tās pat safasēta pircējiem parocīgās, glītās kartona kārbiņās.