Biedrības «Domāts — darīts» mācību centrs «Radošuma pils» ar Matīšu pamatskolas atbalstu no 4. — 10. maijā programmā «Erasmus+: Jaunatne darbībā» Matīšos īstenoja jauniešu apmaiņas projektu «No veidošanās līdz izpildījumam starptautiskā vidē».
Gada sākumā Beverīnas novada pašvaldības domē nomainījās vadība, gandrīz vienlaikus izpilddirektora amatā tika ievēlēta EGITA BIŠA. Ar sevi iepazīstinot, viņa pastāstīja: «Pašvaldībā strādāju kopš 2008. gada janvāra, Kauguru pagastā biju grāmatvede-kasiere. Izveidojoties novadam, grāmatvedība pārgāja uz Brenguļu pagastu, kur kādu laiku aizvietoju ekonomisti, bet, kad atgriezās iepriekšējā darbiniece, atsāku strādāt par grāmatvedi, pēc tam atkal biju ekonomiste, un Beverīnas novada pašvaldības izpilddirektore esmu kopš februāra.»
Ar domu gādāt par novada ūdeņiem un zivju resursiem 2012. gada vasarā tika dibināta biedrība «Beverīnas ūdeņi». Kopš šī gada februāra tās vadības groži uzticēti trikātietim JĀNIM ŠVĒDEM.
Veidojot šī gada budžetu, deputātiem bija domstarpības, cik lielu daļu no tā atvēlēt ceļu remontiem. Budžeta paskaidrojošajā daļā tagad ir ierakstīts: «Galvenās 2016. gada budžeta prioritātes ir ceļi, izglītība, sociālie jautājumi un tautsaimniecība.» Šoreiz novada domes priekšsēdētājam MĀRIM ZVIRBULIM jautāju, kā sokas ar pirmo nosaukto prioritāti — ceļiem.
Arī šo pavasari optimisma pilni sagaida stādu audzētavas «Krūzes» saimnieki Agita Rozenbaka un Ando Krūze Trikātā. Veiksmīgo noskaņojumu dodot gadiem krātā pieredze, šoziem papildināta ar stādu audzēšanai labvēlīgajiem laika apstākļiem.
1986. gada martā, pavasara saules un pieneņu ieskauta, durvis vēra Valmieras pirmsskolas iestāde. Ievadgada vadītāja Gunta Dundure tālākos rīcības grožus nodeva Guntrai Kukjānei. Vārds, kas arī lieliski piestāvot, atnācis pats no sevis — Bitīte, jo kur gan vēl labāk rosīgajai dzīvajai radībiņai zumēt kā zelta pieneņu viducī. Dārziņa kolektīvs ātri pierādīja — esam ne tikai saules bagāti, bet arī čakla, darbīga, gudra un jauniem apvāršņiem atvērta saime.
Vasaras sezona autobraucējiem raksturīga ne tikai ar došanos tuvākos un tālākos izbraucienos pa Latviju un ārzemēm, bet arī ar tīri saimnieciskām lietām — kaut ko pārvest, kaut ko aizvest un atvest. Protams, var tādam nolūkam — ja kravas vieglums/smagums un gabarīti to atļauj — izmantot auto bagāžniekus, var arī mēģināt kaut ko iestūķēt auto salonā. Te nu var gadīties visādi. Pirms gadiem desmit pats uz tikko nopirktas vektras jumta uz laukiem vedu dažas loksnes riģipša un arī pusduci tā stiprināšanai paredzētos skārda švellerus. It kā jau visu kravu labi piesēju uz jumta šķērsstieņiem, taču pusceļā, kad sanāca tā asāk nobremzēt, visi — ir tāda fizikāla parādība kā inerce — švelleri aizbrauca uz priekšu un ar saviem asajiem galiem piezemējās tieši uz mana auto motora pārsega! Uz kādu laiciņu mans veiksmīgā second hand auto pircēja prieks bija pagalam, paldies Mārim Šomasam, kurš savā auto kopšanas salonā Valmierā pamanījās manam opelim skrāpējumu vietas tā izpulēt, ka vektrai violetais spožums kapotam atkal spīdēja kā jauns!
Izstādē Auto 2016 tiku pie interesantas lasāmvielas — pabieza žurnāla IC Informācija, ko izdod Inter Cars Latvija. Šoreiz daži padomi no izlasītā tādā būtiskā jautājumā kā riepu uzglabāšana. Nomainot savam auto ziemenes pret vasaras gumijām vai arī otrādi, aktuāla lieta — kur tukšajā sezonā glabāt riepas? Viena daļa to uztic servisam, kurā notiek riepu maiņa, taču, manuprāt, lielākā daļa tomēr riepas glabā kaut kur savā teritorijā. Tāpēc — dažas būtiskas lietas riepu glabāšanai.
Nesen Latvijā tika izveidots jauns politiskais spēks ar Saeimas pašu skandalozāko deputātu Artusu Kaimiņu priekšgalā. Partijai dots nosaukums KPV (Kam pieder valsts), un vismaz patlaban nevar izslēgt iespēju, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās tai izdodas pārvarēt piecu procentu barjeru, jo partijas līderis ir gana populārs daļas vēlētāju vidū.
Kā jau katrā publiskā pasākumā, arī Vecpuišu parka koncertzāles atklāšanā neiztika bez sava klepotāja, taču pieredze liecina, ka pret šo sērgu cīnīties ir tikpat bezcerīgi kā mācīt kaķim reizesrēķinu. Neatbildēts vienīgi paliek jautājums — uz kurieni cilvēki devās izklepoties, kad vēl nebija koncertu un teātra izrāžu.