10. februārī Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, notiks Daumanta Gaiļa 90 gadu jubilejas atceres koncerts, kurā piedalīsies LU jauktais koris Juventus (diriģents Valdis Tomsons), LU jauktais koris Jubilate (diriģents Juris Kļaviņš), ZA jauktais koris Gaismaspils (diriģents Andžejs Rancevičs), Liepājas jauniešu koris Intis (diriģente Ilze Valce), Valmieras Kultūras centra jauktais koris Valmiera (diriģents Mārtiņš Klišāns), VEF Kultūras pils jauktais koris Dzīne (diriģents Aivars Gailis), soliste Inga Šļubovska-Kanceviča, koncertmeistare Ilze Dzērve, ērģelnieks Tālivaldis Deksnis, diriģents Viesturs Gailis, bet programmu vadīs Edgars Raginskis.

Šosestdien plkst. 14 Mūrmuižas Tautas universitātes nodarbības laikā tiks atklāta foto izstāde «AccessAbility», kā arī notiks lekcija – saruna par tēmu «Kā saņemt sevi rokās, lai sasniegtu mērķus!»,  ko pasniegs Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs un profesors Dr.Phd. Ivars Austers.

Galda hokeja turnīra noslēguma posms 2016. gada nogalē Burtnieku Jaunatnes centrā pulcēja 22 interesantās spēles entuziastus no Valmieras, Burtniekiem un Cēsīm. Open klasē labākais bija Sandis Krasts, bet superjunioru klasē uzvaras laurus plūca burtniecietis Kristaps Riekstiņš. Kopvērtējumā labākais — Sandis Krasts. Tālākās vietās ierindojās Jānis Rektiņš, Rolands Riekstiņš un Emīls Krasts. Pārgaujas ģimnāzijas 9. klases audzēknis Emīls Krasts paspēja būt visur, pierādot savas zināšanas arī devīto klašu ģeogrāfu olimpiādē Rīgā — uzvara! Apsveicam!

Nupat plašu rezonansi izraisīja Latvijas televīzijas (LTV) raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» secinājums, ka, lai arī valsts tērē ievērojamus līdzekļus krievu valodas mācīšanai skolās un krievu valoda ir otra populārākā svešvaloda Latvijas mācību iestādēs, nomācošs vairākums skolēnu, kas šo valodu it kā ir apguvuši, patiesībā to neprot pat sarunvalodas līmenī.

Kopš oficiālās inaugurācijas 20. janvārī 45. ASV prezidenta Donalda Trampa vārds tiek locīts visos plašsaziņas līdzekļos un ne jau nu tajā pozitīvākajā nozīmē, kā pieklātos runāt par potenciālo sabiedroto. Pietiek ielūkoties dažos virsrakstos, kā, piemēram Tramps ierobežo ārvalstu musulmaņu iebraukšanu ASV (pirmdienas Neatkarīgā), Donalds Tramps nosauc Madonnu par pretīgu (Delfi) vai ASV psihiatri pauž nopietnas bažas par Trampa garīgo veselību (Diena), lai sāktu domāt, ka nupat pienācis gals civilizētajai pasaulei un parādi komandēs pustraks orangutans pie granātu kastes.

Pēdējais brīdis, kad valstij jāsaprot — būtu jāaizstāv mazie un vidējie vietējie tirgotāji. Situācija ir jau tā traģiska: dominējošie tirgotāji ir pārņēmuši pusi tirgus, bieži vien pārdošanas cena Rimi vai Maxima ir pat zemāka par to, ar kuru ražotājs piegādā preces mazumtirgotājam.

Vairāk nekā divus gadus Krievijas embargo un globālais piena tirgus ar zemo piena iepirkuma cenu bija pamatīgs pārbaudījums piena nozarei un lauksaimniekiem — piena ražotājiem. Bet par spīti tam Latvijā pagājušajā 2015./2016. pārraudzības gadā vidējais izslaukums no govs audzis par 218 kg un valstī tas bija 7296 kg. Lopkopības speciālisti to skaidro ar vairākiem iemesliem, un viens no tiem — cenu dēļ samazinoties naudas ieņēmumiem par pienu, tika ražots iespējami vairāk piena, lai tā kompensētu naudas ieņēmumu daļu. Uzmanīgāk nekā jebkad sekoja līdzi tam, cik daudz un cik precīzi govis apēd to, kas katrai govju grupai paredzēts ēdienkartē.

Cēsīs jau kopš 1995. gada izvērtē ieguldījumu izglītības un kultūras norisēs Latvijā.

Aizvadītajā nedēļā darba vizītē Naukšēnu un Rūjienas novados bija zemkopības ministrs un vairāki ministrijas vadošie speciālisti. Pēc vairāku uzņēmumu un saimniecību apmeklējuma viņi Rūjienas kultūras namā tikās ar lauksaimniekiem. Piedāvājam ieskatu (saīsināti!) tikšanās laikā runātajā.

«Jau tradicionāli esam raduši labus sadarbības partnerus AS Swedbank — gan skolēnu mācību uzņēmumu atbalstam, gan Karjeras dienās informējot topošos studentus par kredītiespējām, gan piedāvājot aktuālus tematus mācību procesa dažādošanai un risinājumus skolēnu, arī pedagogu personīgo finanšu pārvaldīšanai. Šoreiz sadarbības iespējas rezultējušās jaunā programmā «Dzīvei gatavs», kas jau savā nosaukumā norāda uz šī brīža izglītības mērķi — saikni ar reālo dzīvi. Tām stundām taču nav nekāda sakara ar reālo dzīvi! — šādi un līdzīgi apgalvojumi bieži dzirdami no skolēniem,» stāsta Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas izglītības metodiķe INĀRA PUNKSTIŅA.