Valmieras bibliotēkas galvenā bibliotekāre Anita Apine un Eiropas čempions klasiskajā spēka trīscīņā supersmagā svara kategorijā, rekordists Mārtiņš Krūze turpina kādu īpašu stāstu. Tajā, sagaidot Latvijas simtgadi, norisinās 12 neparastas sadarbības, neierastos apstākļos tiekoties valmieriešiem, kas strādā dažādās jomās un citkārt, iespējams, netiktos.
Rūjienā, Raiņa ielā 5, šogad durvis vēris neliels dziju veikals – adītava. To saimniecēm SANDRAI KRASTIŅAI un VITAI SVĪĶEI nesen notikušais Ziemassvētku tirdziņš bija pirmais publiskais izgājiens pie potenciālajiem pircējiem — pakalpojuma ņēmējiem. Jāteic — izdevies! Jo produkcijas piedāvājumā netrūka ne spilgtu krāsu, ne arī izdomas daudzveidības. Sarunā ar radošās darbnīcas vadītājām «Liesma» vēlējās dzirdēt, kā viņas nonākušas līdz kopējam sapņu piepildījumam.
Bērni būvē robotus un tuvinās reālajai dzīvei
Valmieras pašvaldība par vienu no pilsētas attīstībai svarīgākajām, tāpēc atbalstāmākajām jomām tālredzīgi izvirzījusi uzņēmējdarbību. Uzņēmēji tiek informēti un uzklausīti konsultatīvajā padomē, notiek arī cita veida pašvaldības un uzņēmēju sadarbība, taču arvien tiek meklētas jaunas tās formas. Par uzņēmējdarbības attīstības iespējām stāsta Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs JĀNIS BAIKS:
Viņa adīja cimdus kā mazus gobelēnus — mākslas darbus, kuros dažādos rakstu rakstos izstāstīja pat mūsu tautas likteni, — tā zinātāji saka par cimdu adītājas Jettes Užānes darbiem. Šo unikālo cilvēku daudzi nesauca citādi kā par Cimdu Jettiņu, un katrs, kurš viņu kaut reizi dzīvē bija saticis, atminējās ne tikai viņas īpašos adījumus, bet pašas Jettiņas viedumu, to dzīves gudrību, kuru nevienā pamatskolā vai augstskolā neiemāca. Tāpēc Jettiņa jau pati nekad neslēpa, ka viņa mācījusies dzīves skolā.
Brīžos, kad pasaules vai vietējā sabiedrība atrodas svarīgu izvēļu priekšā, parasti mierinām sevi ar teicienu: cerams, ka uzvarēs veselais saprāts, ar šo jēdzienu domājot variantu, kas visu atstātu ierastajās sliedēs, īpaši nemainot notiekošā būtību. Tāpēc jo sāpīgākas sanāk vilšanās, kad galaiznākums nepavisam neatbilst ekspertu prognozēm un kur nu vēl veselā saprāta postulātiem.
Un kādas ir jūsu domas? Ko jūs par to teiksiet? Mani tiešām izbrīna visi šie jautājumi! Vai tiešām MANAM viedoklim ir kāda nozīme? Vai tiešām nav nekā jēdzīgāka, ar ko piepildīt informatīvo telpu, kā ražot dažādus viedokļus?
Tā var teikt par 16. decembrī Rūjienā notikušo zemnieku, mājražotāju un amatnieku Ziemassvētku tirdziņu. Tam viesmīlīgi siltas telpas un visu tirdzniecībai nepieciešamo infrastruktūru piedāvāja Rūjienas kultūras centrs. Dzīvība kūsāja: gan kultūras nama foajē un lielajā zālē, gan arī uz skatuves, kur vietējie amatierkolektīvi ar priekšnesumiem priecēja tirdziņa dalībniekus. Tirgū svētku galdam tika piedāvāta mājās cepta maize, veselīgi produkti no ķirbjiem, smiltsērkšķiem, dārza un meža ogām, mājas vīns, bet svētku dāvanām — adījumi, tamborējumi, izšuvumi, ādas un koka darinājumi, bišu vaska un parafīna sveces, vēl citas vērtīgas lietas.
Valmierā notika Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam publiskā apspriede, uz kuru pulcējās pašvaldību un citu organizāciju pārstāvji.
Valmiera ir rosīga pilsēta ar daudzām darba vietām ikdienā un allaž kupli apmeklētiem dažādiem kultūras un sporta pasākumiem. Tāpēc šeit nekad nebūs par daudz viesnīcu — gan lepnāku, gan vienkāršāku. Kopš pavasara šo pakalpojumu sniedzējiem pievienojies vēl viens — četru atsevišķu dzīvokļu nams Lucas ielā 8, t.i., pārdesmit metrus no Multikluba blakus Lucas skvēram un tikai dažus simtus metru no pilsētas centra. Parka apartamenti ierīkoti vēl pirms kara celtā ēkā, šo tolaik divstāvu savrupmāju ar interesantām izbūvēm tā sauktajā mansarda daļā 1935. gadā projektējis arhitekts Gustavs Lenāns, kurš pats dzīvojis otrpus Gaujai — pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Art deco stilā celtā savrupmājā Cēsu ielā 20 (tagad Bedrītes mācību centrs), ko uzskata par vienu no spilgtākajām šī stila būvēm Latvijā un kas būvēta, ēku veiksmīgi pieskaņojot esošajam reljefam.