Žēl, bet arī ceturtajā OlyBet LBL čempionāta spēlē Valmiera/ORDO bija spiesta samierināties ar zaudējumu. Mača pašās pēdējās minūtēs Liepājā mājinieki nospēlēja pārliecinošāk, gan sadeldējot viesu pārsvaru, gan divos pēdējos uzbrukumos nodrošinot panākumu mačā.
Aizrautībai ar sociālajiem tīkliem ir sāpīgs bumeranga efekts: to dēļ daudzi politikas taisītāji — vienalga, ar vai bez partiju biedra kartēm — turpina tik ļoti ticēt savai varenībai un morālajam pārākumam, ka nerēķinās ne ar sabiedrisko domu, ne ar skarbo realitāti.
Pašlaik dzīvokļu īres tirgus specifika Valmierā ne ar ko būtiski neatšķiras no iepriekš redzētās situācijas. Es tikai priecātos, ja būtu lielāks dzīvokļu skaits, ja būtu lielāka rotācija. Kāpēc? Tāpēc, ka ir dabiskie cikli. It sevišķi pēc krīzes, kad cilvēki atgriežas atpakaļ, maina darba vietu. Tad viņiem no sākuma ir jānotic tai vietai, tam darbaspēka tirgus piedāvājumam. Ņemot pēc loģikas, parasti nekad pirmajā pusgadā, pat gadā vai pusotrā cilvēki neizvēlēsies dzīvokli pirkt, bet gan izvēlēsies to īrēt. Arī, ja paskatāmies uz sevi no malas, tad, mainot darba vietu, dodoties, piemēram, uz Rīgu vai Ventspili, mēs taču jaunajā vietā uzreiz nesāksim ar dzīvokļa pirkšanu. Mums vajag aizķerties tajā darbā, aizķerties bērniem jaunajā vietā, mums vajag aizķerties visā pārējā vietējā dzīvē... Tad, kad tu notici, ka tev šis darbs nav īslaicīgs, bet gan ilglaicīgs, tu pēc pusgada, gada, diviem, cits varbūt nekad, pieņem lēmumu par (dzīvokļa) pirkšanu. Tas ir dabiskais cikls.
Labklājības ministrija nepiekrīt tādam ģimenes valsts pabalstu palielināšanas modelim, kas patiesībā nozīmētu, ka daudzām ģimenēm pabalsta apmērs pēkšņi samazinātos.
Tā gribas teikt par tām Rūjienas novada sievietēm, kas uz tradicionālo Miķeļdienas pasākumu «Ķirbis ienāk pagalmā» Rūjienas Tautskolas dārzā bija ieradušās pašu noaustajos tautiskajos brunčos. To parāde izvērtās par tās dienas lielo, vēsturisko notikumu, kad katra no viņām ar pietiekamu pašapziņas devu varēja teikt: «Es protu, es varu!», bet mums kā skatītājiem vien gribējās tam piemetināt: «Būt patiesi latviskām!». Kā, stellēm visu ziemu klaudzot, to rindas kārtībā dabūja gatavu, stāsta viena no viņām — Tautskolas vadītāja GITA ZARIŅA.
Valmieriete, drēbniece, modelētāja un piegriezēja MAIJA BĒRZIŅA jau 34 gadus ir uzticīga agri izvēlētajam arodam un saviem klientiem. Mūsu saruna par to, kāds bijis amata meistares izaugsmes ceļš līdz savai šūšanas darbnīcai.
Pansionātā «Valmiera» šad un tad viesojas jaunieši, brīvprātīgie, skolēni. Retāk sirmgalvjus apciemo bērnudārzu audzēkņi.
Ceturtdien, 5. oktobrī, 103. dzimšanas dienu atzīmēja vecākā valmieriete Rozālija Komele. Rozālijas kundzei pateicību par gara spēku un iedvesmojošu paraugu dzīvē, kas kā neatkārtojams mantojums dāvināts nākamajām paaudzēm, kā arī labu veselību un daudz priecīgu mirkļu vēlēja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece.
Ūdeņos Valmieras administratīvajā teritorijā gulbju pāris šovasar izperējis un izaudzinājis sešus gulbēnus.
Kādreizējā valmieriete LINDA STRODE pēc 4. vidusskolas (tagad Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas) un Jāņmuižas lauksaimniecības skolas Universitātē kļuvusi par bioloģi, nu jau ar maģistra grādu un darbu Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, viņai ir vairākas populārzinātniskas publikācijas Latvijas žurnālos. Man vienmēr licies, ka biologi tāpat kā ģeogrāfi Latvijā ir tāda īpaša ļaužu šķira, kas ar savu profesiju tik ļoti saaug vienā, ka apkārtējiem atliek tikai apbrīnot: laimīgi cilvēki! Linda noteikti ir viena no tādiem. Nu jau otro rudeni viņa kaut ko meklē mūspuses purvos, nepārstāj joprojām par tiem sajūsmināties, ar aizrautību stāsta, meklē atkal — un atrod. Jā, dzērvenes arī...