Pašvaldību vēlēšanās Rūjienas novadā bija pavisam 4312 balsstiesīgie no kuriem savu pilsonisko pienākumu izpildīja vien 2148 vēlētāji jeb 49,81 %.  Viņi balsošanas urnās bija atstājuši 2147 derīgas aploksnes un 2108 derīgas zīmes. Rūjienā pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 1351, Jeros 435, Vilpulkā 161, Lodē 119 un Ipiķos vien 82 iedzīvotāji. Pēc balsotāju izvēles novada domē tika ievēlēti 10 deputāti no «Vidzemes partijas», 4 deputāti no «Vienotības» un 1 deputāts no partijas «Vienoti  Latvijai».  Jaunievēlētā komanda jau vairākas reizes ir sanākusi domes sēdēs, izveidotas  patstāvīgās komitejas un patstāvīgās komisijas, apstiprināti to vadītāji, un četru turpmāko gadu kopdarbs ir sācies. Kādas būs tā prioritātes, par to saruna ar Rūjienas novada pašvaldības priekšsēdētāju GUNTI GLADKINU.

Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā no 14. līdz 30. jūlijam norisinās 17. Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos. Jau ceturtajā Pasaules čempionātā pēc kārtas piedalās arī 23 gadus jaunais valmierietis, vairāku (nu jau 10!) Latvijas rekordu īpašnieks/līdzdalībnieks peldēšanā Uvis Kalniņš.

Krievijas parlamenta apakšpalātā — Valsts domē — intensīvi tiek apspriesti grozījumi likumdošanā, kas attiecas uz šīs valsts pilsonību, un šīs izmaiņas var ietekmēt arī situāciju Latvijā.

Ir dzirdēti viedokļi par to, ka reizēm jaunajos projektos, piemēram, Valmierā, Cempu ielā, ir pārāk plati jaunie veloceliņi un pārāk šauri turpat blakus esošie trotuāri gājējiem. Un vispār tajā pusē gājēju esot ļoti maz, kāpēc tik platus kājceliņus kopā ar veloceliņiem tur vajadzējis būvēt...

Naukšēnu novada Ķoņu pagasta «Stūri» plašā apkaimē ir zināma kā zemeņu audzēšanas saimniecība, kuras saimniece INGUNA ZUKURE dažādos veidos pārstrādā ne tikai zemenes, bet arī citas sava dārza ogas. Ceļmalā izliktā izkārtne «Zemenes» joprojām aicina garāmbraucējus piestāt un doties zemeņu lauka virzienā. Izrādās, ka tikšanai pie veselīgām, bioloģiski audzētām ogām šajā sētā ir divi iespējamie varianti: vai nu palocīt muguru un pielasīt vēlamos traukus pašam, vai arī doties uz lapenīti, kur kārdinoši smaržīgā produkcija ir pieejama jau salasīta un daļa no tās pat safasēta pircējiem parocīgās, glītās kartona kārbiņās.

«Te man patīk — tīrs gaiss, vienmēr ir ko darīt un arī labi rakstās,» savā brīvdienu namīpašumā Ramatas pagasta Lācīšos mūs smaidīgs sagaida rakstnieks, publicists un Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs ARNO JUNDZE. «2023. gadā mājai būs 100 gadu, un pa šiem gadiem tā nedaudz iebraukusi zemē, bet tādas šajā pusē ir visas senās dzīvojamās ēkas, izskatās, ka tām visām bijis viens meistars,» spriež pats īpašnieks.

Rūjienas vidusskolas skolotājas Elzas Vaivares dēls Jānis Rūjienas vidusskolu pabeidza pirms 60 gadiem (1957.). 35 darba gadus bija kombināta «Māksla» lietišķais grafiķis. Viņa galvenie darba rīki — zīmulis un sietspiede. Mākslinieka darbnīcā tapa plakāti, uzlīmes, ekslibri un vimpeļi. «Atmodas laika vēji pārvērtās vētrā, un drīz vien arī kombināts «Māksla» ar visām nozarēm izputēja. Latvijā ienāca jaunas tehnoloģijas, datorgrafika, un neko vairs nezīmēja ar roku,» ar rūgtumu sirdī saka Jānis Vaivars.

KATE ANNA LAUZNE ir gudra, talantīga, muzikāla. Kopš saviem maziem gadiem dejo tautiskās dejas, kopā ar ģimeni kopj latviešu tradīcijas, nupat tikpat labi, kā savulaik mācoties Mazsalacas vidusskolā, pabeigusi 1. kursu Rīgas Stradiņa universitātes audiologopēdos, joprojām ir Latvijas labākā vokālā ansambļa — Mazsalacas kultūras nama «Ēra» — dalībniece. Šovasar arī piepildījusi savu senu sapnīti iemācīties spēlēt kokli, ko īstenoja, piedaloties starptautiskajā koklētāju nometnē Dikļos.

Ziedūdeņi jeb, kā tagad moderni teic, hidrolāti Latvijā zināmi izsenis. Dažādus dziedinošus ziedu un augu uzlējumus gatavot jau agrākos laikos prata tā sauktās zāļu sievas. Daudz kas no viņu prasmēm cauri paaudžu paaudzēm ir atnācis arī līdz mūsdienām. Šīs zināšanas jau kopš bērnības no mātes, ziedu un zaļās pasaules noslēpumus lieliski zinošās dārznieces Zentas Skrastiņas ir labi iekrājusi arī burtnieciete VITA OZERINSKA. Tās pērn viņu iedrošināja startēt Burtnieku novadā izsludinātajā biznesa ideju konkursā ar pieteikumu — ziedūdeņu ražošana. Vita konkursā uzvarēja, ieguva gan kontaktus, gan arī nedaudz naudas, lai sāktu.

Par lielu daļu šī gada Dabas simbolu esam jau paguvuši pastāstīt. Nu pienākusi kārta arī dzeltenajai salmenei jeb kaķpēdiņai (Helichrysum arenarium), jo tieši jūlijs un augusts ir šī salmeņu ģints lakstauga uzziedēšanas laiks un tieši tad tas krāšņo košo dzelteno vai dažkārt pat oranžo ziedu dēļ ir vislabāk pamanāms. Dzeltenā kaķpēdiņa ir daudzgadīga, aug daudzas vienkopus, pastiepjoties 10 — 30 cm augstumā (ir gan pamanītas vai pusmetru garas). Augam līdz ziedkopai parasti ir nezarots, balti vilnains stublājs ar vienkāršām, lineārām lapām. Ziedu kurvīši sakārtojas blīvā, skarveidīgā vai čemurveidīgā ziedkopā stublāja vai tā zaru galos un nosacīti atgādina maza kaķēna pēdiņu, tādēļ arī radies šī auga tautas dotais nosaukums. Augs sastopams sausās norās, mežmalās, ceļmalās, nogāzēs.