19. martā Vaidavas kultūras un amatniecības centrā notika Kocēnu novada uzņēmēju godināšanas pasākums, kura laikā novada dome dažādās nominācijās sveica novada uzņēmējus, zemniekus, tūrisma uzņēmējus, amatniekus un mājražotājus par ieguldījumu novada ekonomikas stiprināšanā un attīstības veicināšanā, kā arī novērtējot uzņēmēju aktīvo darbību, mērķtiecību un ieceru īstenošanu. Kocēnu novada uzņēmēju godināšana notiek jau piekto gadu.
Viņnedēļ noslēgusies Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un 13 būvniecības nozares profesionālo nevalstisko organizāciju organizētā valsts mēroga skate «Gada labākā būve Latvijā 2015». Prominenta žūrija, kuras sastāvā ir būvniecības nozares profesionālo nevalstisko organizāciju izvirzīti 39 profesionāļi, pēc skates trīs kārtām — iesniegto dokumentu skrupulozas izpētes, objektu novērtēšanas dabā un finālistu prezentācijām — ir nosaukuši 2015. gada labākās būves Latvijā.
Gunita Mežule kopā ar dēliem Kristapu un Dāvi pavasari sagaida Kauguru pagasta «Dziļstrautos». Pēc vairāk nekā astoņiem Īrijā nodzīvotiem gadiem ģimene atgriezusies mājās.
Vēl gan nav zināmas visas detaļas par iepriekšējā nedēļā Briselē notikušo samitu, kurā Eiropas Savienības valstu līderi ir panākuši vienošanos ar Turciju, lai tā ES palīdz risināt bēgļu krīzi. Nav arī ziņu, vai šo pasākumu ievadīja Eiropas Savienības himna, Bēthovena komponētā «Oda priekam». To gan nu bieži atskaņo bez Fridriha Šillera vārdiem, jo laikā, kad daudzas ES valstis burtiski «kratās vaļā» no bēgļiem — kara nelaimēs ierautiem cilvēkiem, nav godīgi dziedāt: «Visi ļaudis brāļi būs.../ Visiem labiem, visiem ļauniem/ Rozēm kaisīts prieka ceļš.../ Cietu gribu lielās bēdās,/ Palīdzību cietējiem,/ Zvēresti lai mūžam spēkā,/ Taisnīgums pret visiem viens!»
Tāda nu ir mūsu politiķu daba — nemainīties. Sevišķi spilgts apliecinājums tam ir aktīvā darbošanās izglītības reformas ieviešanā. Mainās ministri, solījumi dzīvi, bet vezums nekust ne no vietas. Kārtējais ministrs nāk ar savu uzstādījumu, piemēram, vispirms izskan paziņojums, ka reformas sakarā tiks likvidēts konkrēts skaits mazo skolu un daudzi skolotāji, visdrīzāk tie, kam tuvojas pensijas vecums, zaudēs darbu. Protams, ir satraukums. Pēc maza brītiņa jauna ziņa — atgriešanās pie izdienas pensijām. Kam bija vajadzīga jauna spriedze, vai tad nebija zināms, ka top lēmums par izdienas pensijām?
Valmiermuižā izzināja tautas tradīcijas un svinēja pavasara Saulgriežus.
Olu krāsošana, rotaļas, dziesmas, putnu būrīšu un seno rotu darināšana, zirgu izjādes un mājražotāju gardumi — tirdziņā «Ar gardu muti» dažādu nodarbju piedāvājums sestdien bira kā no pārpilnības raga.
Miljoniem cilvēku visā pasaulē sestdienas vakarā ar simbolisku apgaismojuma izslēgšanu piedalījās nu jau desmitajās Zemes stundas svinībās, rosinot vēl un vēl aizdomāties par samilzušajām klimata problēmām.
Ik gadus, pošoties tradicionālajām Vidzemes uzņēmēju dienām Valmierā, uz plašāku sarunu reģiona profesionālās izglītības mācību iestāžu pārstāvjus aicina LTRK Vidzemes reģionālās nodaļas vadītājs Juris Sleņģis. 15. martā uz domu apmaiņu bija ieradušies četri no pieciem aicinātajiem — Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, Smiltenes tehnikuma un Alsviķu teritoriālās struktūrvienības direktors Andris Miezītis, Priekuļu tehnikuma un Ērgļu teritoriālās struktūrvienības direktora vietnieks Lauris Šķēle un Cēsu Profesionālās vidusskolas direktore Maira Apsīte. Nebija pārstāvēti vien mājinieki — Valmieras tehnikums.
Piemiņas brīdis Sniedzēnu kalnā, atmiņu pēcpusdiena, skatoties igauņu filmu «Pretvējš», un izstādes atklāšana Mazsalacas novada muzejā ir notikumi, kas represētos, viņu ģimenes locekļus un līdzcilvēkus pulcēs kopā 25. martā Mazsalacā.
Šūpošanās, olu ripināšana, lustēšanās — tās ir izdarības, kas priecēs mazus un lielus Ramatā, Sēļos un Mazsalacā Lieldienu laikā. Šīs norises vēl priekšā, bet Mazsalacas pilsētas bibliotēkā jau notikušas radošas nodarbības, pavasari un svētkus gaidot.