Ja runājam par Valmieras zīmola izstrādes samērā dārgo cenu, tad nevajag skatīties tikai pilsētas vizuālo identitāti, reizē ar to ir tapusi mārketinga stratēģija un vēl citas lietas. Ja salīdzinām ar citur notikušiem līdzīgiem procesiem, tad politiski ļoti pareizi rīkojās Liepāja, kas savu zīmolu – vēja aizpūstos burtus – veidoja četros posmos, kur bija sākotnējā izpēte, vizuālā identitāte, stratēģija un novērtējums. Tas viss kopā maksāja 80 tūkstošus eiro. Mēs visu salikām vienā iepirkumā – par 40 tūkstošiem eiro. Patlaban savu kopējo identitāti veido Smiltenes novads ar Beverīnas novadu, tur tēriņš būs ap 57 tūkstošiem eiro. Tiesa, viņi to dara par Eiropas naudu. Tas tā – vienkārši salīdzinājumam cenās. Mēs, Valmieras pašvaldība, kā vienmēr bijām godīgi, taisījām visu vienā iepirkumā, pilno paketi. Liepāja sadalīja četros iepirkumos, viņiem kopā tas izmaksāja 80 tūkstošus eiro.

Ir virkne pētījumu un pieredzes stāstu, kā taupīt iepērkoties, kā pirkt, lai sagādātais nav jāmet laukā, kā iepirkties sezonā, nesezonā, atlaižu laikā. Ne mazāk ir aprakstu, kā visprasmīgāk noskatīt lietas internetveikalos un izvētīt, kuras tirgotavas godīgākas un pretimnākošākas. Kad runā par universālo dizainu un jauniem projektiem, tad vienmēr ir stāsts, ka pat lielveikaliem ir jābūt ērtiem visiem. Šoreiz nevērtēšu to, cik Valmierā ir to vietu, kur ērti var iekļūt gan cilvēki ratiņkrēslos, gan mammas ar bērnu ratiņiem, bet jautājums būs pavisam vienkāršs: vai mūsu pašu tirdzniecības galerijā «Valleta» nevarētu padomāt par to, ka kaut kur starp veikalu rindām varētu būt arī vieta soliem, kaut pašiem šaurākajiem, vai varbūt garderobei kaut kur pagrabstāvā?

Valmierā 14. martā norisinājās Rozes diena, kad Valmieras Zonta klubs pasniedza Atzinības rakstu teātra un kino režisorei, scenāristei Kristai Burānei.

IVARS ĀDAMSONS ir viens no jaudīgākajiem zemniekiem Ziemeļvidzemē, kas savu saimniecību attīstījis no nieka 6 hektāriem līdz 1300 ha plašumiem, kuros tiek audzēti graudaugi – ziemas un vasaras kvieši, rudzi, mieži, dažbrīd griķi, pupas, rapsis – pēc mūsdienu modernākajām metodēm. Jau tūkstošgades sākumā smiltenieši runāja, ka Ādamsonam ir tāds traktors, kuru programmē caur satelītu. Tāpēc līdzīgi kā tālajos padomju gados, kad augstiem viesiem tika rādīti kolhozi - miljonāri, arī pie Ivara Smiltenes pagasta Rožkalnos ciemojušies gan ministri, gan Valsts prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Andris Bērziņš.

Valmierā dūlu nedēļas tēma «Dzīve ar jaundzimušo – izaicinājumi jaunajiem vecākiem».

Rudens, ziemas un pavasara mēnešos telpās uzturamies visvairāk. Šajā laikā skolēni apmeklē skolu, tādēļ ļoti svarīgs ir iekštelpu klimats klasēs, kur tie uzturas lielāko dienas daļu. Valmierā 27. februārī notika diskusija par iekštelpu klimatu, īpašu uzmanību pievēršot izglītības iestādēm.

LĪVA EJUBA ir Valmieras Viestura vidusskolas (VVV) 11. klases audzēkne, kas ar Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) programmas palīdzību savu hobiju pārvērtusi iespējā radoši izpausties un arī nopelnīt sev kabatas naudu.

Šis pavasaris, ja vien Atlantijas ciklonu šūpoles, kas cauru ziemu neļāva aukstuma viļņiem no austrumiem Eiropai pat pietuvoties, pēkšņi un negaidīti neiešūposies gauži šķērsām, Latvijā laikam gan nevienu vietu ar pārāk lieliem plūdiem neapskādēs.

Atgriežas gājputni. Putnu draugi steidz ziņot par pirmajiem strazdiem, cīruļiem, dzērvēm un arī gulbjiem. Tomēr lielais vairums no jau agri pamanītajiem faktiski ir pērnajā rudenī nekur neaizlidojušie un katrs pēc savām iespējām ne visai bargo ziemu tepat arī pavadījušie. Nu tiem būs pat priekšrocības ligzdu izvēlē un ierīkošanā salīdzinājumā ar no tālumiem atlidojušajiem un diezgan nogurušajiem gājputniem.

Drīz ar bērnu, jauniešu un arī pieaugušo čalām atkal piepildīsies Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks Valmierā. Populārs tas nu jau arī tālākā apkaimē kļuvis ar piedāvāto pastaigu gandrīz vai koku galotnēs, ar braucieniem pa trosēm pāri Gaujai un dažādu grūtību pārvarēšanu. Par visu to vēsta liela karte pie ieejas parkā.