Saeimā vakar notikušo ārpolitikas debašu iespaidā atcerējos ASV Kongresa neseno mājienu saviem NATO sabiedrotajiem — ar 100 miljonu dolāru žūksni saujā. No aizokeāna un arī tepat Eiropā redz, ka Baltija nav tik vienota, cik mēs paši esam pieraduši uzskatīt.
Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) organizācijas Valmieras nodaļa paplašina darbību. Stacijas ielā 26 ir palīdzības organizācijas telpas, kur pieejami vairāki pakalpojumi, un plānots nevalstiskās organizācijas piedāvājumu dažādot.
Jau gadu desmitiem sev tik pazīstamajā Latvijas autoceļu uzturētāja Valmieras nodaļas ziemas dienesta operatīvā dežuranta kabinetā pie rakstāmgalda sēž viņš — vīrs ar ceļinieka stāžu vismaz 40 gadu garumā. Te ļoti būtiski pārzināt gan teritoriju, gan visas iespējamās būšanas un nebūšanas ar klimata apstākļiem, un ZIEDONIS APSĪTIS šo drēbi pazīst:
Valmieras rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētāju EGĪLU KAUŽĒNU pirms vairākiem gadiem iepazinu kā «Liesmas» ārštata korespondentu. No pārējiem ārštatniekiem viņš atšķīrās ar to, ka savām publikācijām mēdza pievienot attiecīgas — ugunsdrošības tematikai atbilstošas — ilustrācijas.
«Lai arī saslimušo skaits pagaidām nav liels un gripas intensitāte Latvijā saglabājas zemā līmenī, tomēr maisam gals ir vaļā,» saka Vidzemes slimnīcas Kvalitātes vadības nodaļas vadītāja, ārste Inga Zariņa, paskaidrojot, ka pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem ambulatorajās ārstniecības iestādēs šā gada 1. nedēļā reģistrēti 8 gripas klīniskie gadījumi (Rīgā, Liepājā un Valmierā), vidējā gripas intensitāte Latvijā — 7,3 gadījumi uz 100000 iedzīvotājiem. Pacientu vēršanās ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūtu augšējo elpošanas infekciju gadījumos gada sākumā salīdzinājumā ar 2017. gada nogali palielinājusies par 20%.
Par cilvēku stāsta viņa paveiktie darbi. Ēriku Klaperi (1932 — 2018) arvien atcerēsies kā deju kolektīvu vadītāju un ciema izpildkomitejas priekšsēdētāju. Deju kolektīvu Kauguros viņa sāka vadīt 1967. gadā. Pagājušā gada 17. jūnijā Mūrmuižā notika Kauguru dejotāju 50 gadu jubilejas koncerts «Šodien svētki, dejosim!», kurā viņa tika godināta kā kolektīvu ilggadēja vadītāja. Šī gada 24. martā viņai būtu palikuši 86 gadi...
Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja sagatavotais tradicionālais pasākums 1991. gada barikāžu atceres laikā notika skolas parkā. Skolas kolektīvs ieradās pie aizdegta ugunskura, kam liesmaino spēku vispirms deva katra skolotāja un darbinieka, kuri piedalījās barikādēs, teiktie vārdi vai atmiņu dzirkstis kopā ar pagalīti. Viņu vidū — Rasma Ozoliņa, Dina Oliņa, Ināra Krieva, Inese Birzkope, Vita Oliņa, Aivars Bērziņš, Andra Auniņa.
Tā sola Valmiermuižas alus saimnieks AIGARS RUŅĢIS, stāstot par lietām, kuras viņš kopā ar savu saimi iecerējis realizēt, sākot apgūt pērn no viena gala jau dažas izremontētās velvēto pagrabu telpas zem lielās Valmiermuižas klēts. Abi pazemē izstaigājām jau gatavās telpas tieši dienā, kad Valmiermuižā notika pērnā gada pēdējais tirdziņš Ar Gardu Muti.
ANATOLIJS VEREMEJS, valmierietis un Makšķernieks ar lielo burtu, nu jau velcē kaut kur Aizsaules ūdeņos. Par laimi manā diktofonā palikuši viņa makšķernieku stāstiņi. Jo toreiz, šķiet, tas bija 2015. gada decembrī, kad biju saposies ar runātīgo vīru nieka pusstundā izrunāt visu par viņa Burtniekā izvilkto pēdējo pamatīgo līdaku, maigi sakot, pamatīgi pārrēķinājos... Abi sākām sarunu par copi — i Burtniekā, i Anatolija dzimtajā Ukrainā — četros pēcpusdienā un beidzām astoņos vakarā! Ja pilnīgi precīzi, norunājām 3 stundas un 58 minūtes, man neļaus samelot diktofona taimeris. Tik interesants stāstnieks bija Anatolijs, ka bez lielas nožēlas upurēju visus savus tovakar ieplānotos pasākumus un klausījos, klausījos...
Jeru pagasta piemājas saimniecībā «Lejasvagaļi» «Liesma» viesojusies bieži, jo tur kopš 2000. gada Latvijā vienu no bagātākajām ķirbju kolekcijām veido un audzē šo māju viesmīlīgā saimniece INTA LIELBĀRDE. Viņas zināšanas un stāstītprasme ir apbrīnas vērtas, tādēļ arī likumsakarīgs bija lēmums par saimniecības atvēršanu tūristiem. Nu jau vairākus gadus Intai blakus strādā arī meita LAURA LIELBĀRDE. Viņas pievienotā vērtība ir mājražošana, kuru gados jaunā saimniece uzskata nevis par biznesu, bet gan par misiju — popularizēt ķirbja lietošanas daudzveidību.