Ir 4. maija priekšvakars, Neatkarības svētki, bet manī vārās netaisnības velniņš. 1996. gadā bijusī Valmieras rajona padome piešķīra man politiski represētās personas statusu, tajā pašā laikā tika dibināta Valmieras Politiski represēto biedrība, kurā gan es no pirmsākumiem vēl nebiju iesaistījusies. 2000. gadu sākumā biedrības dibinātāja Daina Krēpause centās apvienot visus apkārtējo pagastu politiski represētos biedrus, uzrunāja, palīdzēja daudziem jau veciem cilvēkiem. No tā laika esam palikuši tikai kādi 5 — 6 dalībnieki, lai gan tajā laikā apkārtnes pagastos bija daudz vairāk represēto nekā pašlaik.

Angliskais jēdziens pride parade (lepnuma demonstrācija) mūsmājās, kur tas ir apcirpts līdz analfabētiskam žargonvārdam «praids»*, tiek saistīts tikai un vienīgi ar homoseksualitāti. Taču vajadzība, griba un tradīcijas publiski izrādīt savu pašapziņu un saliedētību ir daudzām sociālām, etniskām vai kopēju interešu grupām.

Sajūtu parka atpūtas kompleksa vadītāja ILUTA URBANOVIČA nesen ir atgriezusies no sev tik tuvās Gruzijas. Tur acu skatam kalnu kores bijušas tik ierastas kā mūsmājās pieneņu pļavas. Ar Ilutu mēs runājām par prieka kalniem un sajūtu takām, kā uz šīm prieka virsotnēm iet. Ilutai tas ir izdevies, lolojot bērnus, darot darbu, kas tīk, dzīvojot no sirds. It kā pavisam vienkārši.

Nereti gadās, ka, kļūstot par vecākiem, mēs mainām ne tikai savu dzīvi, bet vēlamies daudz paveikt pašu un citu bērnu priekam. Šīs domas vadītas, rosās arī jaunās māmiņas Apvienotās mākslinieku studijas darbnīcā.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā 8. maijā norisinājās Jauno mediķu akadēmijas Valmieras filiāles noslēguma pasākums, kurā pulcējās jaunieši no Valmieras. Visa mācību gada garumā RSU docētāju un ārstu vadībā viņi iepazina mediķa profesiju un guva pirmo ieskatu traumatoloģijā, ķirurģijā, anestezioloģijā, stomatoloģijā, rehabilitācijā, māszinībās un citās jomās.

Nupat Saeimā dzirdētas runas par kārtējām pārmaiņām Latvijas kalendāra sarkano dienu sarakstā — esot kaut kādi viedokļi 1. maiju iemainīt pret kādu citu datumu jau gada nogalē. Iespējams, patriotiskāku, iespējams, latviskāku. Nebūs tik vienkārši! Vispirms jau tāpēc, ka šī oficiālā brīvdiena sakrīt ar būtiskas sabiedrības daļas — spiningotāju — īpašiem svētkiem: līdaku makšķerēšanas/spiningošanas no laivas sezonas atklāšanu. Un katrs sevi cienošs spolē tinējs 1. maijā atklāj līdaku sezonu, nekavējot ne stundu no sava maizes darba!

Jau ierasts — kad Zemkopības ministrijā notiek gadskārtējā Reģionālās preses diena, tad pirms tās lauku žurnālistiem allaž pārsteigumu sagādā biedrība «Siera klubs», iepazīstinot ne tikai ar Latvijā ražotajām jaunākajām siera šķirnēm, bet arī jaunumiem vietējo sieru demonstrēšanā un popularizēšanā. Pērn, piemēram, «Siera klubs» ar saviem palīgiem no Valmieras tehnikuma priecēja ar gleznu retroskopijām no siera, bet šopavasar «Siera klubs» ar savām palīdzēm no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma ļāva iepazīt kaut ko līdz šim vēl nebijušu Latvijā — siera karvingu jeb dekoratīvo siera grebšanas, griešanas mākslu. Tā kā «Liesma» arī tur bija, tad šajā publikācijā par sieriem.

Šoreiz Vīru lietās par kādu interesantu nodarbi, kas, iespējams, atkal izpelnīsies puritāņu nopēlumu. Lai! Ar vīriem taču var parunāt par īstu vīru dzērieniem, pie tam mūsu pašu zemē tapušiem. Tāpēc šodien mans viesis ir martā Valmiermuižas tirdziņā sastaptais trīsdesmitgadnieks VALDIS MADERNIEKS no Cesvaines brūža.

Šis mazais pastāstiņš par kārtīgu vīru lietu — dunci jeb tuteni, kas katram kārtīgam medniekam pie jostas vai somā un kas allaž ir labs palīgs tieši medījuma pirmapstrādē. Protams, tagad ir veikalā nopērkami (Zviedrijā tas izdarāms par krietni vien mazāku naudiņu) speciāli nomedīto meža lopiņu apstrādes nažu komplekti, taču gadās reizes, kad to aprīkoto vīru nav klāt un kad jāizlīdzas ar to, kas pašam medniekam līdzi.