Pagājušajā trešdienā Valmierā norisinājās pirmais pūtēju orķestra Signāls brīvdabas koncerts Trešdienu vakari pilsētas skvērā. Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad visu jūniju reizi nedēļā būs iespēja baudīt muzikālus priekšnesumus. Vēsā laika dēļ šoreiz pasākums notika Kultūras centra lielajā zālē, taču tas nebija šķērslis, lai koncerts izdotos. Šī bija īpaša uzstāšanās, jo paralēli koncertam notika arī raidījuma filmēšana.
Sešas dienas maijā Rencēnu pagasta kultūras nama dziesmu draugu kopa «Dedzieda» ar vadītāju Jāni Timermani un Lodes vīru ansambli «Rūjmala» ar vadītāju Mirdzu Svīķi tikās Baltā galdauta svētkos Vācijā, nesot latvisku dziesmu sveicienu gan tautiešiem, gan ieinteresētajiem.
Mums, latviešiem, ne visai patīk plātība un izrādīšanās. Jo īpaši, ja to piekopj kāds cits, ne paši. Vēl jo vairāk, ja tas darās, kā uzskatām, «par naudu no mūsu kabatas». Taču biznesā dižošanās nereti ir tīri vai spiesta lieta, ja reālais darbs vienkārši ir sabiedriskai domai grūtāk pamanāms.
Tāds — tik karsts un sauss maijs un jūnija sākums — ilgi mums nav bijis. Dzīvojot laukos, ieilgušā sausuma dēļ problēmu netrūkst. Tās ir visiem, bet katrā ziņā par vēl vienu nopietnu sadzīvisku problēmu vairāk ir tiem, kas dzīvo neasfaltēta ceļa malā. Tā nu ir sanācis, ka arī mūsu mājas atrodas pašā grants seguma ceļa malā vietā, kur beidzas Ķoņu pagasts un sākas Lodes pagasts. Esam ceļam tik tuvu, ka faktiski visa vasara paiet vienos vienīgos putekļu mākoņos. Ne veļu var dārzā izžaut, ne kopā ar ģimeni zem ābeles pavakarēt, nav jēgas arī auto mazgāt, jo pa vienu vien dienu tai, pagalmā stāvot, uzaug pamatīga putekļu kārta.
Pansionātā «Valmiera» aizvadīta sporta diena kopā ar mazajiem ķipariem no bērnudārziem «Kārliena», «Sprīdītis», «Pienenīte», «Buratino» un Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra. Bērni kopā ar skolotājām bija sagatavojoši piecas interesantas stafetes: lidojums ar gaisa balonu, lielais makšķernieks, pārnest bumbu, strādājam kopā un jautrā ķēdīte. Pirms kopīgās kustēšanās notika iesildīšanās tautasdziesmas «Āvu, āvu baltas kājas» pavadībā.
Politiķis ar basketbolista augumu, kārtīgs Valmieras puika, kurš var bumbu grozā no augšas ielikt, Saeimā sēžamo uzvalku nenovilcis! Dažas dienas pēc Latvijas simtās jubilejas šogad JĀNIS UPENIEKS svinēs savu (tikai) trīsdesmito dzimšanas dienu.
Pamatskolā «Universum» apgūst klavieru, fagota un vijoles spēli.
1. jūnijā Valmierā norisinājās «Ģenerāļa Radziņa ceļojošā kausa izcīņas» 2018. gada pirmā kārta «Pavasaris 18», kuru rīkoja Zemessardzes 22. bataljona karavīri un zemessargi.
Rūjienas novada pašvaldības Kultūras un tūrisma nodaļas vadītāju, amatnieku biedrības «Rūzele» valdes priekšsēdētāju GUNU ĶIBERI daudzi pazīst ne tikai kā vērienīgu svētku, atpūtas un sporta pasākumu autori un organizatori, bet arī kā lielisku saimnieci. Amatnieku un mājražotāju tirdziņos viņas ceptā maize un kūkas parasti ir uz izķeršanu. Guna pirms vairākiem gadiem plašāku ievērību guva, plūcot laurus žurnāla «Ieva» kūku konkursā. Tagad viņa ir viena no neparastās dāvanas Latvijas simtgadei — grāmatas «100 kūkas un 1 svecīte» — līdzautorēm.
Šoreiz Vīru lietās par kādu krietni senu un savulaik pasaulē plaši izplatītu ļoti vīrišķīgu nodarbi — plostu siešanu. Šīs tradīcijas vēl dzīvas arī Vidzemē, kur vispazīstamākie, protams, ir Gaujas plostnieki. Par neoficiālo Latvijas plostnieku galvaspilsētu šodien uzskatām Strenčus tepat kaimiņos Valmierai, tāpēc arī mans ceļš maija otrajā nedēļā veda uz Gaujmalu pāris dienu plosta peldējuma attālumā virs Strenčiem pie Spicu tilta lielceļā Smiltene – Valka, kur plostus 21. Gaujas plostnieku svētku braucienam sēja Strenču vīri un puiši, bet lielo zupas grāpi krastā vārīja viņu sievas, meitas un draudzenes.