Valmieras pilsētas un starpnovadu 9.-12.klašu skolēnu ķīmijas olimpiādē, kas notika 6. februārī, pirmo vietu ieguvis Pārgaujas ģimnāzijas audzēknis Mairis Bērziņš (10.c kl.), otro vietu dalīja pārgaujieši Ingars Martinovs (11.c kl.) un Elīna Fjodorova (12.c kl.), savukārt trešo vietu zem Pārgaujas ģimnāzijas karoga ierindoja Adrians Netlis (11.d kl.).

22. februārī Kocēnu novada pašvaldības domes vadība, kā arī sociālo dienestu vadītāji un darbinieki no Kocēniem, Valmieras, Mazsalacas, Priekuļiem un Amatas devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Igauniju. Brauciens tika organizēts Vidzemes Augstskolas SEMPRE (Sociālā spējināšana-spēcināšana lauku teritorijā) projekta ietvaros, un tā uzdevums bija iepazīties ar sociālo pakalpojumu klāstu un sniedzējiem dažādām mērķa grupām kaimiņvalstī, kā arī ar pieredzi sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveidei un dažādošanai pašvaldībās.

Kocēnu novadam ir izveidojusies laba sadarbība ar Francijas institūtu, un nu jau trešo gadu novadā notiek franču mākslinieku koncerti.

Latvijā, skatītāju patikšanas sildīta, ceļu sākusi filma visu paaudžu bērniem «Paradīze ‘89». Tā ir ceturtā lente Nacionālā kino centra programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei» un pirmā spēlfilma par Atmodas laika notikumiem.

Kad vasarā netālu no Valmieras, Cēsu pievārtē, filmēja 1989. gada Baltijas ceļa epizodes, masu skatos piedalījās arī ļaudis no mūspuses, bet sestdien Valmieras kinoteātrī «Gaisma» skatītāji tikās ar pašu filmu, jauno režisori un aktrisēm, tostarp Ingu Apini no Valmieras teātra (filmā arī mūsu Dace Eversa un Aigars Apinis). Pirms seansa — saruna ar MADARU DIŠLERI par viņas pirmo pilnmetrāžas filmu.

Iespējams, Latvijas simtgades mēnešu ritējumā februāris ieies nevis kā latviešiem ierastais sveču mēnesis, bet gan kā banku mēnesis. Kaut gan zināma saistība ar svecēm noteikti ir — tāli, taču spēcīgi un ietekmīgi aizjūras vēji viņnedēļ praktiski nopūtuši divas līdz šim itin spraunas pašmāju sveces banku biznesā, bez ierunām nokniebjot daktis divu pašmāju multimiljonāru, ABLV Bank lielāko akcionāru Oļega Fiļa un Ernesta Berņa līdz tam ienesīgajai uzņēmējdarbībai.

Vēl tagad, runājot ar vecāka gadagājuma ļaudīm, nākas uzklausīt šī brīža preču, mantu un lietu brāķēšanu, sakot, ka viņu jaunības dienu laikos viss bijis kvalitatīvāks. Gan mašīnas izturīgākas, drošākas, gan mēbeles no kārtīga koka, nemaz nerunājot par lauku produktiem un itāļu zābakiem. Vecās servīzes un kumodes varēja nodot no paaudzes paaudzē, bet kā tagad? Divi, trīs gadi, un atkal jāpērk jauns vietā.

Svētdien Dienvidkorejā noslēdzās Phjončhanas ziemas olimpiskās spēles. Lai arī līdz cerētajām medaļām bobsleja četriniekos aizsniegties mūsu puišiem neizdevās, Oskara Melbārža ekipāžas izcīnītā 5. vieta tik un tā ir augsti vērtējams sasniegums. Atliek tikai pievienoties Daumanta Dreiškena uzsvērtajam, ka viņi šo vietu tika izcīnījuši, nevis tajā palikuši.

24. februārī bija Igaunijas Republikas neatkarības diena. Šogad īpaša, jo Igaunijai — 100! Tā kā Mazsalacā ir Latvijas brīvības cīņās kritušo igauņu karavīru brāļu kapi, tad vietējo domubiedru grupa nu jau vairākus gadus šajā dienā dodas tur, lai kaimiņu valsts svētkos ar klusu atceres brīdi, svecēm un ziediem pieminētu brīvības cīņās kritušos. Mazsalacietis Andis Āboltiņš «Liesmai» pastāstīja, ka arī šosestdien kupls pulciņš vietējo satikušies brāļu kapos. Tur ar Mazsalacas pašvaldības gādību mastā bija uzvilkti abu valstu karogi un pie pieminekļa iedegtas sveces. «Kapos ieradās arī vairāki igauņi ar ziediem. Tā nu mums sanāca neplānota un sirsnīga satikšanās. Apsveicām kaimiņus jubilejā. Pieminējām kritušos un pārrunājām arī abu valstu simtgades aktualitātes. Kaimiņi teica, ka viņiem esot jādodas atpakaļ uz Mazsalacas pievārtes pļavu, kur notikšot igauņu protesta akcija «Nodokļi dodas uz Latviju»,» tā par 24. februāra priekšpusdienu teica Andis Āboltiņš.

Jau tradicionāla katru pavasari ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes nodaļas rīkotā tikšanās Valmierā ar reģiona lielāko profesionālās — vidējās un augstākās — izglītības iestāžu vadītājiem. Kopīgā prātu vētrā allaž tiek gan izvērtēta situācija darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu mijiedarbībā, gan arī spriests par to, kā uzlabot darbu, pamazām mēģinot nonākt līdz optimālai situācijai, kad esošais profesionālās izglītības piedāvājums atbildīs aktuālajām darba tirgus vajadzībām. Var to pašu teikt arī otrādi.

Kocēnu novada pašvaldības dome, izvēloties iesaistīties Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā projektā par industriālā mantojuma saglabāšanu, pirmām kārtām iedomājusies par Zilākalna dzelzceļu, tā tiltiem un ūdenstorni, kas ilgstoši stāv pamests.  Ja tuvākajā laikā tam nepievērstos, tornis, iespējams, būtu jānojauc, taču ēka ir arhitektoniski vērtīga, tāpēc pašvaldība uzskatījusi, ka tā jāsaglabā. Projektā iegūtais finansējums pavēra iespēju sakārtot gan torni, gan radīt ko jaunu, papildinot Zilo kalnu kā tūrisma objektu.