Daudz vērtīga aizvadītajos divpadsmit mēnešos Latvijā tika paveikts, uzcelts, iedarbināts, nesot bagātīgus augļus un nodrošinot spēcīgu atspērienu vēl ražīgākai nākotnei. Gribētos teikt, ka gads ir izcils — ja tikai nebūtu nolādētās, bet diemžēl neizbēgamās valdības krīzes. Tā visā spožumā izrāda varas partiju šaurpierību, paš-tīksmināšanos un gluži fizioloģisku nespēju godīgi runāt ar tautu. Mums nākas dzīvot ar atziņu: paldies Dievam, Latvija spēj attīstīties, spītējot savu politiķu bezdarbībai un pat pretdarbībai.

Cilvēki laiku rēķina dienās, mēnešos, gados, spriežot, ka laiks ātri paskrien, dzīve paiet. Dažam tā gan piespēlē iespēju novērtēt sekundes un minūtes nozīmi un tajā brīdī, kad dzīvību vēl iespējams glābt.

Bet kopumā jau uz labu. Tā Latvijas valsts attīstību viņnedēļ komentēja jaunais Eiropas investīciju bankas Luksemburgā vecākais padomnieks Centrālāzijas valstu lietās Andris Vilks, nu jau aizejošās Laimdotas Straujumas valdības finanšu ministra priekštecis. Manuprāt, viens no visu laiku godīgākajiem un atklātākajiem Latvijas politiķiem, kurš par ciešanu gadiem valsts galvenā grāmatveža amatā tagad tiks pie normāla piķa (par minimālu atbildību) savas ģimenes tēriņiem...

Nesen runāju ar kādu cilvēku, kuram ekonomikas, finanšu un banku politikas jautājumi nebija sveši. Viņš teica: vajag iedzīvotājiem daudzas lietas izskaidrot godīgi, piemēram, kāpēc skolotājiem nepaaugstina algas. Viņaprāt, godīgā atbilde: ministrijas nespēj saskatīt, kur gūt miljonus, lai algas pieliktu, lai līdzekļi  kristu atpakaļ budžetā. Neviens negribētu kasīties ne ar izglītības, ne veselības nozares darbiniekiem, bet neizdodas atrast šo  robu.

Latvijas pilsētas apceļoja «Ziemassvētku karavāna», kas ir Latvijas Olimpiskās komitejas un «Coca-Cola HBC Latvia» kopīgs labdarības projekts ar mērķi iedvesmot ikvienu pievērsties aktīvam dzīvesveidam, kā arī, sarūpējot sporta inventāru, radīt bērniem labākus apstākļus fiziskajām aktivitātēm skolās.

Jau otro reizi starp Ziemassvētkiem un gadu miju Mazsalacā Skaņākalna dabas parks pārvēršas par Sveču mežu. Pasākuma organizatoriem — mārketinga aģentūrai «Balts uz melna» un Mazsalacas novada pašvaldībai kopā ar atbalstītājiem: «ZVZ», «Lauksalaca», «Agroserviss», «Valmieras tipogrāfija Lapa», «Apsara», «Baltic Candles», Mazsalacas veikals «Top», «Eglītes mežs», «Jauniešu vētra» — un daudziem brīvprātīgajiem palīgiem atkal izdevās pavērt durvis BRĪNUMAM.

Viņa nenoliedzami ir no Latvijas politikas dāmu pirmās rindas. Galēji pretējus vērtējumus par savu darbību Saeimā dzirdējusi, dzird un gan jau dzirdēs vēl, lai ko darītu. SOLVITA ĀBOLTIŅA noteikti ir dāma ar krampi, tieši tāpēc interesanta Liesmai šajā varbūt tikai stundas ceturksni ilgušajā aci pret aci sarunā 18. decembra vakarā Valmierā.

Ir aizritējis atkal viens gads, kuru katrs atcerēsies citādu. Kāds tas bijis Naukšēnu novadam, Ziemassvētku priekšvakarā jautājām novada domes priekšsēdētājam JĀNIM ZUMENTAM.

Noslēgusies SIA «ZAAO» (ZAAO) projekta Cilvēks vidē ietvaros organizētā konkursa ZAAO pastkarte darbu izvērtēšana. Konkursam tika iesūtīti 615 zīmējumi no Apes, Amatas, Alojas, Burtnieku, Cēsu, Limbažu, Līgatnes, Mazsalacas, Naukšēnu, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rūjienas, Smiltenes, Valkas, Vecpiebalgas, Viļakas, Saulkrastu, Kocēnu novada un Valmieras 75 ZAAO darbības reģiona izglītības iestādēm.

— Dziju vērpju uz ratiņa, un man tā ir vesela meditācija. Ja ziemā neesmu piesēdusies pie ratiņa, tad jūtos kā neizgulējusies. Pati arī ko uzadu, — stāsta  Naukšēnu novada «Jaunpeitēnu» saimniece DAIGA KĻAVIŅA. — Sēžot vienlaikus var arī sarunāties ar tuvākajiem, un tas silda dvēseli. Mani nesaista sarunas,  sarakstoties internetā. Tagad daudzi nopērk ratiņu par lielu naudu un to uzskata par antikvariātu...