Tradicionālajā Valmieras jaunatnes sporta laureātu sumināšanas pasākumā par dažādiem panākumiem tuvās un tālās sporta arēnās 2017. gadā trešdien koncertzālē «Valmiera» tika sumināti 122 jaunie sportisti un 25 viņu treneri.
TOMS TREIMANIS — īstens dabas cilvēks, profesionāls gids, dzīvo interesanti un pilnvērtīgi, prot aizraut citus, pavisam nesen izpelnījies gada zaļākā jaunieša titulu.
Kolēģi par labāko atzinuši Vidzemes slimnīcas neiroloģijas nodaļu.
Sestdien Straupes kultūras namu Plācī pieskandināja ragu mūzika, ko atskaņoja 6 Vidzemes orķestru 150 mūziķi no Cēsīm, Limbažiem, Valmieras, Pociema, Dikļiem un Smiltenes. Šī tradīcija pēc p/o Cēsis diriģenta un Dziesmu svētku pūtēju orķestru virsdiriģenta Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas profesora Jāņa Puriņa ierosmes aizsākās pirms 5 gadiem Limbažu novada Pociemā, pērn šīs orķestru saspēle izpalika, lai ar svaigām emocijām atdzimtu Pārgaujas novadā, kur pēc kluba vadītājas teiktā, līdzekļi kultūrai netiek taupīti, tā ka ļoti iespējams pēc gada orķestri atkal satiksies Plācī.
Šosezon Valmieras teātra aktieru kolektīvā ienāca pieci jauni mākslinieki — šī gada Latvijas Kultūras akadēmijas diplomandi. Viņiem pievienojies arī iepriekšējā aktieru kursa absolvents — valmierietis ULDIS SNIĶERS.
Kopš 8. decembra Rīgā aicina 8. urbānās mākslas festivāla Ziemassvētku egļu ceļš vides objekti, kas līdz pat 14. janvārim atdzīvosies stundās līdz ar pilsētas apgaismojuma ieslēgšanu.
Vidzemes Augstskolā notikušajā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) 20 gadu jubilejas zinātniski praktiskajā konferencē «Biosfēras rezervāts: Tad. Tagad. Turpmāk» bija arī tematiskās sesijas. Par bioloģisko daudzveidību to vadīja bioloģijas zinātņu doktors OTARS OPERMANIS. Pēc tam viņš nolasīja ziņojumu par, viņaprāt, diskusijā būtiskāko sadzirdēto:
Pirms gadiem programmas LIFE+ projektā «Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā» zinātnieki apsekoja vecos un boreālos mežus un secināja, ka atsevišķiem mežiem strukturālais stāvoklis ir neapmierinošs, jo tajos ir maz atmirušās koksnes, turklāt vairums koku ir samērā jauni, arī vienā vecumā, tādēļ tur atmirušās koksnes papildinājumi tuvākajā laikā nav gaidāmi. Taču tieši atmirusī koksne ir jauna dzīvotne tūkstošiem augu un dzīvnieku sugu, tikai tajā var pastāvēt stabila un daudzveidīga ekosistēma — augu, kukaiņu un putnu populācija. Lai veicinātu mirušās koksnes veidošanos, pēc zinātnieku stingriem norādījumiem dažos šādos mežos kokus «gredzenoja» (stumbriem apmēram cilvēku krūšu augstumā pārdesmit centimetrus platā joslā noņēma mizu). Bija iecerēts panākt, lai vidēji vienā šāda meža hektārā būtu vismaz 20 kubikmetru atmirušas koksnes.
Kā jau solīju, šoreiz nedaudz sīkāk paskatīsim auto, kas visai pārliecinoši konkursa Latvijas Gada auto 2018 žūrijas vērtējumā tika atzīts par optimālo piedāvājumu mūsu valsts vidējam spēkrata lietotājam. Gribam to vai ne, taču daļa sabiedrības joprojām sevi spēj iedomāties tikai automobilī, kura cena sākas no kādiem 30 tūkstošiem un uzlec pat pāri piecciparu skaitlim, kamēr lielākajai potenciālo auto lietotāju ikdienā sapņu kalngals objektīvu iemeslu pēc ir desmitgadīgs vismaz pāris saimniekus jau pārlaidis lietots auto par dažiem tūkstošiem eiro... Tāda pašlaik vienkārši ir Latvijas ekonomiskā situācija, un vienīgais prieks, ka uz lielceļiem pilnīgus lūžņus, kuri vēl tomēr kust uz priekšu, ar katru nākamo gadu redzam arvien mazāk.
Kad Kaķu vadītājai Ingai Zirnei tika jautāts, kas īpašs šogad būs kamerkora Ziemassvētku programmā, viņas atbilde bija, ka nebūs lielu izaicinājumu, jaunu formu un meklējumu — būs Ziemassvētku miers mīļās un labās Ziemassvētku dziesmās (tām gatavojoties arī mazie kaķēni).