Piemēram, Polijā dzīvo pēc principa neražo papīrus, ražo produktus; kad esi attīstījies un izaudzis lielāks, tikai tad sāk uz tevi skatīties citādāk. Bet mums tie papīri reizumis vienkārši dzen izmisumā, un tad liekas, ka vienīgais, ko te Latvijā protam, ir iesaistīties Eiropas projektos, bet bez tiem mēs vairs neko nevaram. Esam paraduši meklēt un rakstīt projektus, lai uztaisītu parkā parastu soliņu. Iznāk, ka tikai tas, kurš cep papīrus, kaut ko var, bet tam, kas to nedara, jābrauc sēnes lasīt, jo citu variantu vienkārši nav.

Ņemot vērā nelabvēlīgos laika apstākļus, kuru dēļ ir apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža, Latvijas Mežizstrādātāju savienība un Latvijas Meža īpašnieku biedrība rosināja Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju meža nozarē. Aizvadītā gada nogalē Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē tad arī oficiāli atzina valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecības nozarē.

Latvijas Dabas fonds (LDF) paziņo, ka 2018. gada dzīvotne ir DIŽKOKS.

Liels un vecs koks ir bagāta dzīvotne, kas dod mājvietu daudzām radībām, sākot no lieliem putniem un beidzot ar sīkiem kukaiņiem, sūnām un ķērpjiem. Vecie koki piesaista lielu dabas daudzveidību un veido īpašu mikroklimatu savā vidē, un tie ir arī Latvijas valsts pirmsākumu liecinieki, būtiska mūsu kultūrvēstures vērtība un identitātes daļa.

Viena no jaunā gada pārmaiņām ir tā, ka no 1. janvāra ieviesta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā 5% likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Viens no jaunās likmes noteikšanas mērķiem ir padarīt patērētājiem pieejamākus svaigus un tieši mūsu reģionam raksturīgus pārtikas produktus. Ko rāda realitāte? Atbildi meklējot, «Liesma» apmeklēja vairākus veikalus, taču tikai vienā no tiem — veikalu tīkla SIA «Zaltes» veikalā «Vidzeme», kas atrodas Rūjienas centrā, — viss ir perfekti pārskatāms: katram produktam pievienotajā cenu zīmē ir gan vecā, gan arī jaunā cena.

Neapstrīdami — Savējā

Skolās iezvanīts ne tikai jaunais, 2018. gads, bet arī atbildīgais mācību gada otrais semestris. Jura Neikena Dikļu pamatskolas pedagogu kolektīvam ar dubultu atbildību — cieņpilni sevi jāapliecina skolas akreditācijas procesā.

Domās par jaunu darba cēlienu ir arī Dikļu skolas, Dikļu un Zilākalna pirmsskolas skolotāja un folkloras kopas Endzelīte vadītāja GUNTA ZVIRBULE, kuru kopā ar vairākiem novada cilvēkiem Latvijas valsts svētkos novada pašvaldība godināja ar Gada balvu 2017.

«Kas tur ko runāt, Guntiņa jau sen ir mūsējā, Savējā,» ne mirkli nešaubās aša Dikļu sieviņa, ar to nepārprotami liekot saprast — Savējais ir īpašs, neapstrīdams statuss.

Pēdējo piecu gadu laikā kopējais maršrutu tīkla apjoms praktiski nav mainījies, bet autobusos pārvadāto pasažieru skaits ik gadu krītas par aptuveni 5%. Piemēram, Vidzemes plānošanas reģionā reisu skaits pēdējos gados pat ir pieaudzis (2015. gadā to skaits bija 1129, bet 2016. gadā — 1142 reisi), bet pasažieru skaits 2017. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar analogu periodu 2016. gadā, samazinājies par 8%, savukārt 2016. gadā pārvadāto pasažieru skaits Vidzemes reģionā bija par 3% mazāks nekā 2015. gadā. Samazinoties pasažieru skaitam, krītas arī ieņēmumi, kā rezultātā nepieciešamo dotāciju apjoms sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai turpina pieaugt. Turklāt šogad izdevumu apjoms palielināsies sakarā ar degvielas cenu pieaugumu. Ņemot vērā, ka piešķirtais finansējums pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nav pietiekams un pieprasījums pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem vairs nav tāds, kāds tas bija pirms dažiem gadiem, ir jāveic virkne pasākumu, lai samazinātu izmaksas, un viens no šādiem pasākumiem ir maršrutu tīkla pārskatīšana.

Valsts gatava dot darbu ģimenēm, kuras grib mācīties, lai pēc pusgada tajās jau kā specializētajās audžuģimenēs savas mājas un vecākus atrastu bērni, kuri pašlaik dzīvo bērnunamos.

Eiropas Savienībā darbojas dienests «Eirobarometrs», kas aptaujās cenšas noskaidrot iedzīvotāju viedokli par dažādiem jautājumiem. Jau 45 gadus ilgā šī dienesta darbība ir pierādījusi, ka tā iegūtie rezultāti tik pietiekami precīzi atspoguļo sabiedrības noskaņojumu, lai ar tiem rēķinātos gan bankas, gan uzņēmēji, gan arī valdības. Cerams, ka arī mūsējā, jo «Eirobarometra» aizvadītā gada nogalē veiktās aptaujas situāciju Latvijā nebūt nerāda tādā žilbinošā salūtu gaismā, kāda tā izskanēja gadumijas svētku uzrunās.

Mēs, latvieši, neesam pārāk lutināti ar kalendāra sarkanajiem datumiem, kas dod zaļo gaismu vispārējām dzīrēm. Būsim godīgi, ir tikai Jāņi un Jaunais gads, kuru tuvošanos gaidām ar detalizētu plānojumu — nu nevaram kādu no tiem nogulēt, jo nākamā iespēja būs tikai pēc pusgada.

Valmierā ir tradīcija sveikt pirmo jaunā gada bērniņu. Šoreiz tā ir Klaudija Lase. Mazā saņēmusi īpašas dāvanas un visa laba vēlējumus.