Vakar Valmieras novada fonda vadība un Ziedotāju kluba dalībnieki vērtēja gada otrā projektu konkursa «Sev, tev, novadam» pieteikumus, tiekoties ar to iesniedzējiem.

Skolēnu mācību uzņēmumiem šis laiks ir īpaši atbildīgs — ne tikai jauno uzņēmēju pirmās savu ražojumu prezentācijas vietējos gadatirgos, labdarības pasākumos, bet arī lielā sevis pieteikšana valsts mērogā ikgadējā Junior Achievement Latvija Ziemassvētku gadatirgū Rīgā.

Vakar apritēja 25 gadi, kopš tika nolemts dibināt politiski represēto vīru kori Baltie bērzi. Kā pastāstīja kora kādreizējais dalībnieks Argods Miglāvs, tas noticis 1992. gada 20. decembrī Ziemassvētku sarīkojumā pie Daugavas Vanagu vadītāja Edgara Lustes, kur pulcējušies arī represētie ar organizācijas vadītāju Dainu Krēpausi priekšgalā.

Nākamais gads solās būt visai izšķirošs kā Eiropas Savienībai (ES) kopumā, tā Latvijai kā šīs alianses vienai no dalībvalstīm atsevišķi. Runa ir par ES reformēšanas plāniem, padarot savienību par divu ātrumu Eiropu, kur katrs saņems nevis atbilstoši vēlmēm un vajadzībām, bet gan spējām un paša finanšu resursiem.

Jau vairāk nekā desmit gadus esmu Valmieras iedzīvotājs. Varētu teikt, ka Valmiera ir skaista, sakopta, tīra pilsēta, ja vien nebūtu šīs situācijas ar — suņu atstātiem ekskrementiem.

Ir viena aksioma, ko cenšos paturēt prātā, rakstot gandrīz vai katru savu rakstu, — žurnālistam ir jāprot prognozēt savas publikācijas radīto efektu lasītājos. Mana dziļa pārliecība ir gluži vai kā no tās populārās dziesmas — uz tiem pelēkajiem neskatās. Tāpēc cenšos šur un tur pa kādam pipariņam iemest, lai tas virums būtu tāds smeķīgāks, t.i., lasāmviela interesantāka. Te reizēm der kāda sīka epizodīte iz dzīves, arī daža laba nejauši dzirdēta frāze, nu, kaut vai kādas pusnopietnas sarunas sausais atlikums... Tomēr te ir vēl papildu zemūdens akmeņi — vai lasītājs manu domu sapratīs burtiski, vai tomēr samanīs arī kādu zemtekstu, no it kā sīkumiem spēs sabūvēt visu lielo gleznu. Te nu reizēm arī man gadās sagrēkot — nu, nav visi Liesmas lasītāji vienādi, dažs saprot, kur esmu apzināti krāsu sabiezinājis, cits to uztver kā pilnīgi pašsaprotamu un galīgu viedokli. Tad nu reizēm nākas taisnoties un atzīt, ka manai publikācijai veltītā kritika ir konstruktīva un vietā.

Ziemassvētku tirdziņā Rūjienā, ieraugot starp daudzajiem apmeklētājiem populārās maiznīcas «Liepkalni» produktu attīstības vadošo speciālisti LĪGU ČĀKURI, «Liesma» jautāja: «Bet kur «Liepkalnu» svētku gardumi?» Līga atbildēja, ka labprāt parādīšot šā gada nogales «Liepkalnu» labo darbu. To sakot, viņa ved uz Rūjienas kultūras nama lielās zāles daļu, kur savas preces izvietojuši vairāki Rūjienas vidusskolas skolēnu mācību uzņēmumi. Rūjienas jaunieši skolotājas — karjeras konsultantes Ingunas Kūķes vadībā interešu pulciņā apgūst programmu «Pirmie soļi uzņēmējdarbībā». Viens no šīs programmas ir 7.a klases audzēknis KRISTAPS MELLUPS. Līga, iepazīstinot ar jauno cilvēku, skaidro:

Valmieras bibliotēkas galvenā bibliotekāre Anita Apine un Eiropas čempions klasiskajā spēka trīscīņā supersmagā svara kategorijā, rekordists Mārtiņš Krūze turpina kādu īpašu stāstu. Tajā, sagaidot Latvijas simtgadi, norisinās 12 neparastas sadarbības, neierastos apstākļos tiekoties valmieriešiem, kas strādā dažādās jomās un citkārt, iespējams, netiktos.

Rūjienā, Raiņa ielā 5, šogad durvis vēris neliels dziju veikals – adītava. To saimniecēm  SANDRAI KRASTIŅAI un VITAI SVĪĶEI nesen notikušais Ziemassvētku tirdziņš bija pirmais publiskais izgājiens pie potenciālajiem pircējiem — pakalpojuma ņēmējiem. Jāteic — izdevies! Jo produkcijas piedāvājumā netrūka ne spilgtu krāsu, ne arī izdomas daudzveidības. Sarunā ar radošās darbnīcas vadītājām «Liesma» vēlējās dzirdēt, kā viņas nonākušas līdz kopējam sapņu piepildījumam.

Bērni būvē robotus un tuvinās reālajai dzīvei