Padomju laikos kalpotājus varējām redzēt tikai filmās. Gandrīz vai bija jākaunas, ja sieviete pati nespēja savu māju sakopt. Tagad attieksme pret kāda cita cilvēka algošanu ir mainījusies. Tāpat kā dzīves straujais ritms. Un darbā aizņemtie savu neilgo brīvo laiku vairs nevēlas veltīt grīdas un logu beršanai. Pie tam var sanākt kā kādā TV reklāmā, kurā mātei nav laika ar mazo meitiņu paspēlēties. Bet laiks nemanot paskrien, meita izaugusi liela, viņai jau savas svarīgas darīšanas, tagad viņai nav laika ar māti aprunāties, un viņa tai saka — ej, mazgā savus traukus! Un, ja daudz strādāts, var arī atļauties mājas darbus uzticēt kādam, kam citas iespējas nopelnīt nav.

10. februārī Apaļajā zālē pirmizrādi piedzīvos kamerluga Pelikāns — viena no Latvijas teātros retāk iestudētajām zviedru dramaturga Augusta Strindberga lugām. Topošā izrāde ir aktrises Ineses Pudžas debija režijā Valmieras teātrī.

11. februāra pēcpusdienā Valmieras Kultūras centrā notiks pašdarbnieku svētki Lustīga dzīvošan’. Svētku koncertā piedalīsies visi Valmieras Kultūras centra mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi.

Trešdienas spēlē Rīgā pret Olybet LBL čempionāta pastarīšiem mūsu basketbolisti aizvadīja lielisku pirmo puslaiku, bet otro acīmredzami nomuļļāja, sevi lieki nepiepūlot, taču ar to pārpārēm pietika pārliecinošai uzvarai, kas mūsējiem bija astotā pēc kārtas LBL ieskaitē.

Rīgā, kinoteātrī Multikino, notika Latvijas Vieglatlētikas savienības rīkotais pasākums Gada balva vieglatlētikā 2016, kurā vairākās nominācijās tika sveikti labākie par sasniegumiem 2016. gadā. Tika sumināti arī 10 sportisti, kuri dažādās vecuma grupās 2016. gadā sasnieguši jaunus Latvijas rekordus. Vienu no rekordiem U-18 vecuma grupā lodes grūšanā sasniegusi Valmieras Bērnu sporta skolas un Augstas klases sportistu sagatavošanas centra sportiste Kristīne Strazdīte. Viņa rekordu uzstādīja 2016. gada 25. jūnijā Jēkabpilī U-18 vecuma grupas Latvijas čempionātā, 3 kg lodi aizgrūžot 15,96 m un pārspējot iepriekšējo rekordu par 22 cm. LVS pateicība arī sportistes trenerim Pēterim Karlivānam.

Pagājušās nedēļas nogalē Elektrum Olimpiskā centra baseinā Rīgā norisinājās Baltijas kausa Supermasters 1. posms. Tajā katram dalībniekam jāveic kā visas 50 metru distances katrā peldēšanas veidā, tā 100 metru kompleksā, lai iekļūtu kopējā ieskaitē, kas sastāv no trīs šādiem posmiem, kuri noris visās Baltijas valstīs. Gada beigās, izvērtējot rezultātus, tiek noteikti ātrākie Supermasters vecmeistari.

Atzīmējot Pasaules mitrāju dienu, Ķemeros esošais DAP dabas izglītības centrs «Meža māja» sestdien, 4. februārī, aicina ieinteresētos doties tematiskā, izzinošā pārgājienā pa Ķemeru Nacionālā parka mitrājiem. Šogad Pasaules mitrāju dienas temats ir «Mitrāji — dabas katastrofu riska samazinātāji». Tādēļ arī šī pārgājienā dalībniekiem būs iespēja vairāk uzzināt par mitrāju lomu kopējā vides aizsardzības kontekstā. Uz pārgājienu jāpulcējas «Meža mājā», un tas sāksies pl. 11. Arī atgriešanās būs turpat, ap pl. 14. Maršruta garums ir aptuveni 7 kilometri un piemērots arī nūjotājiem. Dalība pārgājienā — bez maksas, taču lūgums iepriekš pieteikties, zvanot Aijai Balandiņai pa tālruni 29149365.

Pirmā Latvijā pamēģinātā fotoradaru ieviešanas kampaņa, ko īstenoja uzņēmums Vitronic, piedzīvoja fiasko tāpēc, ka patiesībā jau no sākta gala – visticamāk, jau ar a priori procesā iesaistītu domubiedru grupā izperētu apzinātu nodomu - bija padarīta par treknu privātbiznesu uz it kā likumīgiem Ceļu satiksmes noteikumu (ne)ievērošanas pamatiem. Paldies Dieviņam, 2012. gadā vitroniķi ar savām baltiem ledusskapjiem līdzīgajām stacionāro fotoradaru kastēm no ceļmalām pazuda uz neatgriešanos!

Politiķi runā par divu ātrumu Eiropu. Ar to parasti izsaka valstu atšķirīgus ekonomikas izaugsmes tempus it kā vienotajā Eiropas Savienībā. Atšķirīgos ātrumus nosaka galvenokārt valstu, to uzņēmēju rīcībā esošie finanšu resursi, pieredze, arī gadsimtos pārbaudītās saimniekošanas tradīcijas. Bet šādas atšķirības ir arī reālajos ātrumos, ar kādu katrā valstī iespējams pārvadāt kravas, pārvietoties cilvēkiem. Latvijai, tāpat Igaunijai un Lietuvai, situāciju būt šobrīd otrā ātruma Eiropā nosaka gan ieilgusī un, iespējams, pat tīši saputrotā pāreja atpakaļ no padomju uz tirgus ekonomiku, gan reālie ātruma ierobežojumi slikto ceļu dēļ.

Pērn novembrī tika veiktas vairākas pārmaiņas autovadītāju apmācības programmā. Autoskolām, sagatavojot jaunos šoferīšus, beidzot būs pienākums viņus apmācīt arī braukšanā diennakts tumšajā laikā un slidenos apstākļos. Teorētiskajā apmācības procesā tiks vairāk runāts par dažādu situāciju paredzēšanu uz ceļa, risku novēršanu utt. Rezumējot: nākamajiem autovadītājiem būtu jābūt gatavākiem ceļu satiksmei nekā viņu priekšgājējiem.