Kad vācu izcelsmes Francijā dzimušais inženieris – izgudrotājs Rūdolfs Dīzels 1893. gadā patentēja sava mūža izcilāko un tehnikas jomā nozīmīgāko izgudrojumu dīzeļmotoru, viņš diez vai varēja iedomāties, ka pret to pēc 125 gadiem visstriktāk iestāsies tieši viņa senču dzimtenē... Vēl vairāk – Vācijā nupat jautājums par dīzeļdzinēju klātbūtni, atsaucoties uz organizācijas Vācijas Vides akcija prasībām, valsts lielākajās pilsētās jau nonācis līdz tiesu namu gaiteņiem!

Latvijas valsts simtgades svinības ir aizvadītas, un mums atkal nākas atgriezties politiskajā realitātē, kur ar prognozējamu izgāšanos ir beidzies Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) un tās līdera Jāņa Bordāna mēģinājums izveidot jaunu valsts valdību.

Šonedēļ paralēli visiem darbiem gatavojam nākamās nedēļas valdības sēdei jaunus budžeta grozījumus. Lai nebūtu janvārī tikai viena divpadsmitā daļa no šī gada budžeta. Es neatkāpjos no vārdiem, ka 2019. gada valsts budžets – tas ir jaunās valdības veidojums, jaunās valdības lēmums un jaunievēlētās Saeimas lēmums, tajā pašā laikā mēs izvēlamies iet nevis uz variantu viena divpadsmitā daļa, bet, iespējams, uz daudzgadu budžetu. Ja parlaments to akceptē, vismaz virsstundas Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, tad mēs varam pielikt samaksai vēl klāt. Tad, protams, ir jautājums, lai to akceptētu arī parlaments. Manuprāt, šobrīd tomēr galvenais ir strādāt ar cilvēkiem un kopā visiem noticēt, ka būs valdība un ka šīs prioritātes netiks kaut kur izsviestas un aizstātas ar ko citu.

Pirms diviem mēnešiem jau rakstīju par Lattelecom pasniegto dāvanu vārdā Helio visiem interaktīvās televīzijas lietotājiem, no kuriem īpaši pateicīgi par šo jauninājumu ir vecākā gadagājuma cilvēki – bez palielinājuma stikliem vai platekrāna televizora iegādes viņu turpmākā šīs televīzijas skatīšanās ir viens liels murgs.

Valsts skaistās jubilejas reizē Valmiera bija izvēlējusies saviem godināmajiem pateikties uz teātra skatuves.

Latvijas valsts pasludināšanas dienā 18. novembrī, izskrienot, izstaigājot un izbraucot ar velosipēdu Latvijas kontūru, Valmieras sportiski aktīvie patrioti teju izdzīvoja mūsu zemes 100 gados izjusto. Ikkatrs no apmēram 160 dalībniekiem, tāpat kā Latvija savā gadsimta gājumā, varēja gan izvērsties plašā un raitā ceļā, gan līkumot pa šauru un piņķerīgu taciņu. Tāpat nācās spēkus pielikt pret grumbuļainu pacēlumu un kā svinot draiski laisties lejā pa gludu kalnu. Varēja atkal būt ne tikai ik dienu skatītās vietās, bet arī nokļūt šķietami aizmirstā apvidū, kur, liekas, izsenis neviens kāju nav spēris. Tāpat, kā pēc pasūtījuma, pāršķirstot Latvijas vēsturi, pilnai emociju buķetei nāca klāt mākoņi un skaidrs laiks, lietus šaltis, brāzmains vējš, pat sniega pārslas... Un tomēr galu galā un turpinājumā – gaišs debesjums un sildošs saules stars.

Laiks, kad padarīti pēdējie rudens darbi, līdz gada nogalei ir tāds klusāks periods, tādēļ īsti piemērots, lai dotos apmeklēt tuvākus un tālākus Latvijas novadus. Biedrībai «No Salacas līdz Rūjai» pieredzes apmaiņas brauciens rudenī jau ir kļuvis par tradīciju. Pērn pabijām Liepājas pusē, kur iepazināmies ar lauku teritorijā realizētajiem uzņēmēju, biedrību un pašvaldību projektiem, bet šoruden apmeklējām Gulbeni un Alūksni.

Jura Neikena Dikļu pamatskolā noslēgumam tuvojas vērienīgais ES Erasmus+ programmas projekts «Get Moving! Take part in the Future» par jauniešu iesaistīšanos valstī, novadā un pagastā notiekošajos procesos. Projekts ilgst 28 mēnešus no 2016. gada 1. septembra līdz 2018. gada 1. decembrim, tajā apvienojās sešas Eiropas Savienības dalībvalstis, lai kopīgi iesaistītu jauniešus dažādās aktivitātēs, veicinātu diskusijas un debates kā jaunu un inovatīvu metodi izglītojošā darba organizēšanai skolās.

Šogad labi pazīstamais projekts Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa ir mainījis savu nosaukumu un turpmāk sauksies Ziemeļvalstu literatūras nedēļa.

Rīgā, Latviešu biedrības nama Baltajā zālē, notika BJC «Skolēnu pils», Rīgas interešu izglītības metodiskā centra un skolu vēstures muzeju valsts simtgadei veltīts festivāls «Interesanti dažādībā – vienoti Latvijai». Tajā plašā spektrā sevi apliecināja dažādu tautību skolas: lietuviešu, poļu, igauņu, krievu, vācu un latviešu, prezentējot skolas vēsturi, izdejojot un izdziedot sev raksturīgo.