Rūjienas novada Tautskolā 14. martā bija kā darbīgu, jaunam pavasarim modušos bišu saimē. Vieni auda, otri gatavoja košus Lieldienu dekorus, trešie iemēģināja roku gobelēna mākslā, mājražotāji piedāvāja savu preci, bet gladiolu kolekcionārs un audzētājs Modris Paegle dalījās puķkopības pieredzē, toties virtuvē valdīja saimnieces, gatavojot gardas maltītes pēc senām receptēm.
SIA Lidl Latvija, kas iepriekš bija pazīstams kā SIA MMS Property Solutions ar pusmiljonu eiro lielu dibināšanas pamatkapitālu, pagājušajā nedēļā – 13. martā – palielinājusi pamatkapitālu par 21 miljonu eiro, ieguldījumam kopumā sasniedzot 56,5 miljonus eiro.
Piektdien, Vaidavas kultūras un amatniecības centrā jau astoto reizi norisinājās Kocēnu novada domes rīkots pasākums «Kocēnu novada uzņēmēju gada balva — 2018».
Novados turpinās pasta nodaļu optimizācijas politika, to darbalaika un darba apjoma samazināšanu pamatojot ar nodaļu apmeklētāju niecīgo skaitu. Taču AS «Latvijas Pasts» apgalvojums, ka arī Kocēnu novada pašvaldībā neviena nodaļa nestrādā rentabli, ir apšaubāms un acīm redzami nesaskan ar realitāti. Pašvaldība nostājusies savu iedzīvotāju aizstāvības pozīcijā. Veikta novada iedzīvotāju aptauja, top oficiāla vēstule gan Satiksmes ministrijai, gan Latvijas Pastam.
Katram laikam un katrai paaudzei ir savas «modes lietas». Brīvā laika pavadīšana jauniešiem ir bijusi aktuāla vienmēr. Diemžēl pagalma spēles tagad kļuvušas par retu izklaidi. Šis laikmets piedāvā milzum daudz alternatīvu rotaļlietu un spēļu, taču vecāki vēl atceras savu bērnību, kad pasaule bija jāskata caur melnbalto televizoru un graudainām avīžu bildēm, tad visas labās lietas bija bez maksas – mest akmentiņus, lēkt klasītes, rādīt savu māku ar lecamauklu. Pēc tam nāca koka rotaļlietas jojo azartiskā raustīšana, diablo, japāņu «Tamagotchi», «Pokemoni», skeitborda un BMX triki, spineri utt.
No 10. līdz 13. martam Valmierā norisinājās jaunsargu 3. līmeņa nometne, kurā piedalījās vairāk nekā 70 jaunsargi no 3. novada.
Nē, šis nebūs stāsts par rītdienas zīmīgo datumu un ar to saistīto pašmāju, atvainojos, jampadraci. Politiskās kaislības Igaunijā sit tik augstu vilni, ka pilnībā aizēno lielmanīgo angļu ņergāšanos ap izčākstošo «breksitu».
Ja runājam par Valmieras zīmola izstrādes samērā dārgo cenu, tad nevajag skatīties tikai pilsētas vizuālo identitāti, reizē ar to ir tapusi mārketinga stratēģija un vēl citas lietas. Ja salīdzinām ar citur notikušiem līdzīgiem procesiem, tad politiski ļoti pareizi rīkojās Liepāja, kas savu zīmolu – vēja aizpūstos burtus – veidoja četros posmos, kur bija sākotnējā izpēte, vizuālā identitāte, stratēģija un novērtējums. Tas viss kopā maksāja 80 tūkstošus eiro. Mēs visu salikām vienā iepirkumā – par 40 tūkstošiem eiro. Patlaban savu kopējo identitāti veido Smiltenes novads ar Beverīnas novadu, tur tēriņš būs ap 57 tūkstošiem eiro. Tiesa, viņi to dara par Eiropas naudu. Tas tā – vienkārši salīdzinājumam cenās. Mēs, Valmieras pašvaldība, kā vienmēr bijām godīgi, taisījām visu vienā iepirkumā, pilno paketi. Liepāja sadalīja četros iepirkumos, viņiem kopā tas izmaksāja 80 tūkstošus eiro.
Ir virkne pētījumu un pieredzes stāstu, kā taupīt iepērkoties, kā pirkt, lai sagādātais nav jāmet laukā, kā iepirkties sezonā, nesezonā, atlaižu laikā. Ne mazāk ir aprakstu, kā visprasmīgāk noskatīt lietas internetveikalos un izvētīt, kuras tirgotavas godīgākas un pretimnākošākas. Kad runā par universālo dizainu un jauniem projektiem, tad vienmēr ir stāsts, ka pat lielveikaliem ir jābūt ērtiem visiem. Šoreiz nevērtēšu to, cik Valmierā ir to vietu, kur ērti var iekļūt gan cilvēki ratiņkrēslos, gan mammas ar bērnu ratiņiem, bet jautājums būs pavisam vienkāršs: vai mūsu pašu tirdzniecības galerijā «Valleta» nevarētu padomāt par to, ka kaut kur starp veikalu rindām varētu būt arī vieta soliem, kaut pašiem šaurākajiem, vai varbūt garderobei kaut kur pagrabstāvā?
Valmierā 14. martā norisinājās Rozes diena, kad Valmieras Zonta klubs pasniedza Atzinības rakstu teātra un kino režisorei, scenāristei Kristai Burānei.