No 1. maija Indra Roga pēc abpusējas vienošanās atstājusi Valmieras teātra mākslinieciskās vadītājas amatu.

Mūsdienās dzīvojam laikmetā, kad ir viegli piekļūt daudzveidīgai un lielapjoma informācijai, bet tas rada arī jaunus izaicinājumus – kritiski izvērtēt pieejamo un kā verificēt jeb pārbaudīt apgalvoto.

Ir tiešām labi izdomāts, ka 1. maijs ir darba svētki makšķerniekiem, konkrēti spiningotājiem. Šajā dienā sabiedrības labākā daļa, protams, dodas pie Mātes dabas krūts – Latvijas bezgalīgajos upju un ezeru plašumos, lai pēc nosacītas ziemas guļas un pavasara nārsta dotu piepīpēt līdakām. Mūspusē trešdien visi ceļi veda uz Burtnieku – ar un bez laivām piekabēs vieglās automašīnas un busiņi ar vīriem un gan jau arī dažām sievām – spiningotājām devās uz Sirmo, lai jau no agra rīta īsāku vai garāku dienas nogriezni pavadītu ezerā, risinot mūžseno jautājumu: kurš gudrāks – zivs vai cilvēks?

Šķiet, ka tikai vēl aizvakar tikām uzņemti Eiropas Savienībā, bet kalendārs ir nepielūdzams – kopš 2004. gada 1. maija, kad tas notika, rīt apritēs jau 15 gadi, kuru laikā, bēdu nepazīstot, izaugusi pavisam jauna paaudze ar pavisam citām prasībām un ambīcijām. Tikmēr lielākoties daži mani vienaudži joprojām ar aizrautību šo izvēli kritizē, uzskatot to par aplamu, jo: cilvēki pamet Latviju, lauki tukšojas, skolas tiek slēgtas, vienvārdsakot, viss ir slikti un pie tā vainojama ļaunā Eiropa, kuras sankciju politika kaitē Latvijas šprotu ražotāju eksporta biznesam utt., utjpr.

Es esmu par depozītsistēmu, bet ne tādu, kādu pašlaik tiek plānots ieviest, proti – depozītu nelielam skaitam PET pudeļu (piena, kefīra, jogurta, lielās ūdens pudeles tajā nav iekļautas), daļēji stiklam un alumīnijam. Domāju, ja tas būtu izdarīts pirms 10 gadiem, tas būtu devis labus rezultātus, tomēr pašlaik, kad visa pasaule ir nonākusi pie katastrofāla plastmasas apjoma un nekontrolējamas tās izplatīšanās (palikšanas) dabā, ir jāsaprot, ka tērēt 30 miljonus šīs problēmas risināšanai Latvijā, turklāt apzinoties, ka risinām to tikai daļēji, būtu ne vien bezatbildīgi, bet, arī globāli vērtējot, videi nedraudzīgi. Ir jāskatās plašāk. Arī taromātu ražošana prasa resursus. Agrāk vai vēlāk būs jāmeklē jauni risinājumi, ko darīt ar visu pārējo iepakojumu, to skaitā dzērienu, pārtikas, tehnikas, sadzīves preču, elektronikas.

Brīvdienās norisinājās MTB riteņbraukšanas maratons no Valmieras uz Cēsīm. Patīkami, ka, laikiem mainoties, sports un aktīvs dzīvesveids mums kļūst aizvien nozīmīgāks. Esam gatavi slēgt daļu pilsētas ielas centrā, domājot par braucēju drošību.

Pagājušās nedēļas izskaņā noritēja XII Latvijas Bērnu un jauniešu teātru festivāls «...un es iešu un iešu!», pulcējot aptuveni 650 jaunos talantus. Ikvienam valmierietim, kā arī Valmieras viesiem bija iespēja baudīt 40 kvalitatīvi iestudētas lugas bērnu un jauniešu izpildījumā Valmieras Drāmas teātra Lielajā un Apaļajā zālē, kā arī Valmieras sākumskolas telpās.

Teju 1400 velosportistu vairākās distancēs svētdien atklāja jauno Latvijas valsts mežu MTB maratona sezonu. Ierasti šo sacensību pirmajā posmā sportistiem bija jāveic distance no Cēsīm uz Valmieru, bet šogad bija otrādi – ar startu pie teātra Valmierā un finišu Cēsīs stāvās Lenču ielas galā – Vienības laukumā.

Pirms Lieldienām 18. aprīlī Mazsalacas kultūras centrā pulcējās grupa mazsalaciešu, 1991. gada barikāžu dalībnieku, ar mērķi dibināt barikāžu dalībnieku biedrību. Dibināšanas sanāksmē piedalījās arī bijušais Latvijas Republikas Saeimas deputāts, savulaik Latvijas Tautas frontes vadītājs, tagad 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda dibinātājs un valdes loceklis Romualds Ražuks. Biedrības dibināšanas mērķu svarīgumu labi raksturoja sanāksmes ievadrunā viņa teiktais: «Bieži vien barikāžu nozīme Latvijas valsts atjaunošanā netiek pienācīgi novērtēta, uzskatot, ka PSRS jau sabruktu tāpat. Jā, sabruktu, bet vai tad, ja mēs nestāvētu uz barikādēm par neatkarīgu Latvijas valsti, tā tiktu izveidota? Droši vien ne. Ticamāk, taptu kaut kāds apgabals ar promaskavisku valdību.»

Šogad vairākas jaunas lietas mūspuses galvenā atkritumu apsaimniekotāja ZAAO piedāvājumā. Par trim aktualitātēm Liesmai stāsta uzņēmuma Šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja GINTA GAILUMA.