RASMA GARLEJA (Kalniņa) dzimusi 1936. gada 9. septembrī Rūjienā. 1955. gadā ar izcilību absolvējusi Rūjienas vidusskolu. 1968. gadā pabeigusi Maskavas tirdzniecības institūtu un ieguvusi ekonomistes specialitāti. Kopš 1972. gada ir ekonomikas zinātņu kandidāte. 1975. gadā pēc Latvijas Universitātes Finanšu un tirdzniecības fakultātes uzaicinājuma viņa sāk savu pedagoģisko darbu Komerczinātņu programmā. Paralēli pedagoģiskajam darbam aktīvi turpina zinātniski pētniecisko darbu un studē doktorantūrā Latvijas Universitātē Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. 1991. gadā Rasmai Garlejai piešķirts pedagoģijas doktora zinātniskais grāds. 1993. gadā viņa iegūst arī ekonomikas doktora zinātnisko grādu, bet 1996. gadā viņai ir izsniegts Latvijas Universitātes profesora diploms. Apliecinājums Rasmas Garlejas augsti intelektuālajai personībai ir 1997. gadā viņai piešķirtais valsts profesores diploms un 2002. gadā arī Latvijas Universitātes emeritētā profesora diploms.

CILDINĀJUMS. Latvijas simtgadē īpašu uzmanību ir pelnījusi 452 kilometrus garā Gauja – vislatviskākā upe. Ir mums vēl dažas citas par Gauju krietni garākas, arī par likteņupēm dēvētas, taču to aizsākumi ir jau citu valstu teritorijās. Gauja, vien nedaudz dažviet pietuvojoties Igaunijai, visā savā plūdumā no Vidzemes augstienes vijas cauri Latvijai.

Prasmīgais putnu pazinējs Andris Klepers sadarbībā ar portālu Dabasdati.lv aicina putnu vērotājus un fotogrāfus nu jau desmito gadu  piedalīties Baltijas mēroga sacensībās gada īsākajās un tumšākajās dienās! Izaicinājums šogad notiek 21., 22. un 23. decembrī. Diennakts gaišais laiks šajās dienās nepārsniedz 6 – 7 stundas, kam var pieskaitīt pusotru stundu rīta un vakara krēslas perioda. Ļoti svarīgi ir būt godīgam un rīkoties atbilstoši putnu vērošanas ētikai. Uzvarētājs, kurš būs novērojis vislielāko putnu sugu skaitu (gan tikai vienā no šīm dienām), balvā saņems jaunāko putnu vērošanas dižpārdokli – kaiju noteicēju «Gulls Simplified: A Comparative Approach to Identification». Būs arī citas nominācijas:

25. un 26. decembrī Ķīpsalas hallē, Rīgā, norisināsies Rīgas Ziemassvētku koncerts. Tajā kopā ar ģitāras virtuozu Kasparu Zemīti, populāro etnomūzikas grupu «Tautumeitas» un izcilajiem operas solistiem Jolantu Strikaiti, Mihailu Čuļpajevu uzstāsies Vidzemes Augstskolas un Valmieras Kultūras centra jauniešu koris «Skan», Valmieras Mūzikas skolas koris «SolLaRe», Carnikavas jauktais koris «Vēja balss», Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zēnu koris, svētku kamerorķestris un pavadošā grupa. Diriģenti – Rūdolfs Bērtiņš un Jurģis Cābulis. Mākslinieciskais vadītājs – Rūdolfs Bērtiņš, režisors un scenogrāfs – Reinis Suhanovs.

Valmieras Valsts ģimnāzijas 1999. gada skolotāja Igora Bērziņa izlaiduma klases, iespējams, viens no talantīgākajiem un radošākajiem absolventiem Didzis Veinbergs šonedēļ globālajā tīmeklī ietvītojis ļoti dziļdomīgu atziņu: «KNAB Adventes kalendārs pārliecinoši ir pats labākais Adventes kalendārs.» Viņam nevar nepiekrist. Pieļauju, ka viņa vēstījumu Latvijā pavairojuši ļoti daudzi līdzīgi domājošie.

Vīriņi ar garu, garu baltu bārdu un sarkanos mēteļos pašlaik rosās visapkārt. Dāvanu maisi būs pilni. Nav prātīgi tagad pēc darba iet lielveikalā, lai nopirktu kaut ko apēdamu. Redzot, kā ļaudis drūzmējas pie plauktiem un kasēm, vakariņas uzreiz var atcelt. Ja Ziemassvētkos gribas izbaudīt iepirkšanās trakumu, tad viss jau notiek, jo informācijas plūsma, kur, ko, par cik pirkt, ir tik milzīga, ka izvēlētajā virzienā tikai jādodas. Ziņu portāli un sociālie tīkli ir pilni ar ieteikumiem, kā pirkt, kā tērēt, un ne mazāk ir aizdevēju reklāmu, kas gatavi piepildīt naudas makus, lai dāvanu kalni ir mājās un vēl arī parādu nasta pār pleciem.

Goda vietā daudzās ģimenēs Ziemassvētku laikā tiek celta eglīte, zem kuras Salavecītis saliek sarūpētās dāvanas. Kāds to iegādājas podiņā, lai vēlāk izstādītu savā mājas pagalmā, kāds to dodas nocirst pats Latvijas valsts mežu vai savā īpašumā, bet kāds to izvēlas iegādāties.

Meža nozares pārstāvji aizvadījuši vienu no svarīgākajiem nozares pasākumiem – gada balvu «Zelta čiekurs» pasniegšanu. Pasākuma laikā paldies tika teikts ikvienam, kas mežā strādā ar prieku un degsmi, kā arī paziņots konkursa «Sakoptākais mežs», kas vienlaikus ir nominācijas «Par ilgtspējīgu saimniekošanu» laureāts, ieguvējs. Galveno balvu saņēma saimniecības «Skudras» īpašnieks Madars Kalniņš no Naukšēnu novada. Tāpat tika apbalvoti saimniecības «Dīķenieki» īpašnieks Grigorijs Rozentāls no Alsungas novada un saimniecības «Skudrukalni» īpašnieks Artis Taurmanis no Alūksnes novada.

«Iespējams, sakarā ar valsts simtgadi man zemapziņā šobrīd tuvākas valsts karoga krāsas,» stāsta LIGITA KRIEVIŅA, kas vairākus gadus kā aizrāvusies ar apsveikuma kartīšu izgatavošanu, atzīmējot, ka šogad, lai arī cilvēki kļuvuši sirsnīgāki, pēc tām pieprasījums sarucis, taču 50 kartītes aizceļojušas pie Rūjienas pašvaldības sadraudzības partneriem Vācijā.

«Mēs katru gadu gatavojam ko citu,» Naukšēnu Cilvēkmuzejā ar tradicionālajām Rūķu darbnīcām iepazīstina to vadītāja DIĀNA GLUŠONOKA, kas pati arī ir viens no čaklajiem Ziemassvētku rūķiem, mācot bērniem pagatavot trīs veidu trifeles mājas apstākļos, jo savulaik skolojusies Valmieras pārtikas ražotāju vidusskolā un kādu brīdi strādājusi Rūjienas kulinārijā. Vēl šogad Diānai palīdz rūķis Una kartīšu darināšanā Eņģeļu pastam sūtīšanai uz pansionātiem Jeros un Lodē, rūķis Baiba vaska sveču liešanā – formas tiek iznomātas no Liegas Puķulaukas, kas pati nodarbojas ar sveču darināšanu, – un rūķis Gundars, gatavojot magnētus ar darbnīcu dalībnieku ģīmetnēm. «Katrā maisiņā būs trīs dāvanas vecākiem vai citiem radiniekiem – konfekšu kastīte ar pagatavošanas receptēm, pašu lieta svecīte un Gundara gatavotais magnēts kā pārsteigums. Šogad Rūķu darbnīcas divu nedēļu garumā turpinās no 7. decembra līdz nākamajai piektdienai (t. i., rītdienai – J. C.), ar katru gadu pieprasījums arvien aug, jo bērni ierodas ne vien no Naukšēniem, bet arī no Valkas, Valmieras un Rūjienas – kopā pieteikušies ap četriem simtiem. Vakar pie mums bija valmierieši kopā ar vecākiem, un mēs secinājām, ka bērni vecāku klātbūtnē kļūst nevaldāmi, jo katrs grib zīmēties, savukārt vecāki vēlas uzvaktēt, aizrādīt un palīdzēt, no kā bērni sastresojas un kļūst dusmīgi, tāpēc mēs citkārt negribētu, lai vecāki brauc līdzi, bet, ja ir atbraukuši, lai stāv maliņā un nejaucas,» jau domājot par nākamā gada darbnīcām, piekodina Diāna.