JURĢIS PRIEDĪTIS ir valmierietis, kas pēc vairāku gadu prombūtnes, meklējot mierīgāku vidi, atgriezās Valmierā uz palikšanu — kaut kas vilcis atpakaļ, kā viņš pats min. Regulāri sanācis  viesoties dzimtajā pilsētā, lai mēģinātu kopā ar grupu «Age Of Stones» vai ciemotos pie vecākiem. Rīgā pavadīti septiņi gadi un nedaudz padzīvots Ādažos, tomēr liela daļa laika pavadīta mašīnā ceļā no darba uz mājām un otrādi, tas mudināja mainīt ierasto dzīves modeli. Ideja ģimenei radās, pastaigājoties pa Valmiermuižas tirdziņu, — ir jāpārceļas uz Valmieru! Pārējais ar laiku sakārtojās: Jurģis pavasarī kļuva par LIAA Valmieras biznesa inkubatora vadītāju, un kopš rudens ģimene ir pilntiesīgi valmierieši.

Vēsturiski Gauja un tās krasti bijuši ne tikai dzejnieku apdziedāta tikšanās vieta, bet arī būtisks ekonomiskās attīstības faktors, svarīgs pārvietošanās ceļš un iztikas avots. Viens no tiem, kurš pelnīja ikdienas iztiku uz Gaujas – mūsu stāsta varonis Aleksandrs Zeins. Divdesmitā gadsimta sākumā šim enerģiskajam un rosīgajam kungam bija lemts kļūt par tvaika laivas „Stražņiks” kapteini, bet par Zeina māju sauca staltu divstāvu ēku uz Dzirnavu (mūsdienās Leona Paegles) ielas Valmierā. Jāprecizē, ka vēl pirms kļūšanas par minētās tvaika liellaivas kapteini viņu cildināja kā labāko sava aroda pratēju visā Gaujas garumā!

Pērn oktobrī Valmieras muzejā notika  Latvijas lokālās vēstures novadpētniecības lasījumi, un vairāki  no tiem bija arī par spokošanos.  Biežāk vai retāk, bet pietiekami regulāri spoki esot manīti, ar viņiem pat cilvēki ir tikušies un runājuši  ne tikai dažādās pilīs, bet arī tik itin skarbā vietā kā Liepājas karosta.  No lasījumos dzirdētā ar tīri valmierisku skaudību secināju, ka spoki ir, vismaz pa vienam ir jābūt katrā kaut cik cienījamā vietā, kuras vēsture gadu simtos.

...un tik skaistas/mēs vairs nebūsim nekad. Senā naivā dziesmiņa stāsta arī par mūsu gadiem, var pieņemt, ka arī par pagājušā gadsimta 80. gadu Valmieru.

«Kas ir ar to Artusu? Viņš ievelk Saeimā jau otro partiju, uztaisa no nulles un ievelk Saeimā, un pēc tam partija no viņa atbrīvojas,» tā savā vēstulē Liesmai vaicā kāds no iedzīvotājiem, piezīmējot, ka britu parlamentā Artuss būtu paraugskolnieks, kas vecākajiem biedriem vēl niķos jāievada – tik asas un indīgas debates tur bijušas vērojamas. Latvijā šobrīd tādas notiek galvenokārt partijas KPV LV abu līderu – Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema – starpā.

Saeima gada sākumā apstiprināja grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz līdz 2019. gada 1. jūlijam atlikt valsts apmaksāto veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos atbilstoši personas veselības apdrošināšanas statusam. Tādējādi līdz šā gada 1. jūlijam tiek saglabāta līdz šim spēkā esošā veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība.

Dažas stundas būt blakus tam profesionālim, kura darbs pusaudzim vai jaunietim liekas saistošs, – uz to jau tradicionāli februārī mudina Ēnu diena. Un tā ir lieliska iespēja ieraudzīt sapņu profesijas ikdienu. Vai jaunieši to izmanto?

Lieliskiem laikapstākļiem klātesot, jautri sportiskā gaisotnē sestdien Vaidavā uz Vaidavas ezera ledus norisinājās tautas slēpojums «Slēpo un Vaidi».

Pirms nedēļas pirmdienā Valmieras Rotari klubā turpinājās vēl pagājušā gadsimtā iedibinātā labā tradīcija – atkal ciemos pie rotariešiem kopā ar šī pasākuma krustmāti Kocēnu novada izglītības pārvaldes vadītāju Ievu Stiģi bija ieradušies labākie bijušā Valmieras rajona vidusskolēni – abu Valmieras ģimnāziju, trīs Valmieras vidusskolu, kā arī Rūjienas, Mazsalacas un Naukšēnu vidusskolu izvirzītie centīgi un daudzpusīgi aktīvi jaunieši. Jau 22. reizi viņiem no pašu kluba biedru ziedojumiem sarūpētās stipendijas pasniedza Valmieras rotarieši.

Viņtrešdien Valmieras pilsētas pašvaldībā notika pilnveidotā tematiskā plānojuma «Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija» apspriešanas sanāksme. Ar plānojuma papildinājumiem klātesošos iepazīstināja tā izstrādātāji – SIA «Reģionālie projekti» un SIA «E. Daniševska birojs» pārstāvji.