Mācības mākslinieku studijās

Pamatīgi kļūdījies ir mākslas vēsturnieks Helge Kjellīns (Čellīns), kurš mākslinieku uzskata par pilnīgi neizglītotu primitīvu ( Helge Kjellīns. Latviešu māksla. Valters un Rapa, Rīga. 1932., 48.lpp.) 

Fragmenti no JAUTRĪTES PUTNIŅAS memuāriem «Saules mūzika»

No pagasta bibliotēkas līdz citizen science

Zinātniskais darbs, ko veic plašas sabiedrības pārstāvji, bieži sadarbojoties ar profesionāliem zinātniekiem un zinātniskām institūcijām vai to vadībā, — tā Oksfordas angļu valodas vārdnīca definē amatierzinātnes (citizen science) jēdzienu. Eiropas Komisija skaidrojusi: iedzīvotāji var piedalīties šajā pētniecības procesā dažādos veidos — kā novērotāji, kā finansētāji, viņi var analizēt datus vai paši tos ražot.

Aizvien biežāk medijos dzirdam ne vien par klimata un citām pārmaiņām dabā, bet arī to, kas tiek darīts, lai tās mazinātu. Tāpat izskan aicinājumi rīkoties ikvienam – šķirot atkritumus, neēst gaļu, iegādāties elektroauto, nepirkt lietas, ko mums nevajag, utt. Pareizo, dabai draudzīgo rīcību saraksts kļūst garāks. Jau tagad dzīvojam un domājam nedaudz citādi nekā pirms gadiem divdesmit. Vērojot apkārt notiekošo, rodas sajūta, ka būs jāmainās vēl. Par to, kādas ir tendences dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu mazināšanas politikā un ar to saistītajās jomās, runājām ar Pasaules Dabas fonda (PDF) direktoru Latvijā Jāni ROZĪTI.

Limbažnieku Madaras un Māra Garklāvu ģimenē aug trīs bērni – Leons, Augusts un Ādams. Ģimene dabai draudzīgāk cenšas dzīvot jau sen, un Madara piekrita ar mums dalīties pieredzē, kas var iedvesmot arī citus.

Šogad Latvijā stājušies spēkā noteikumi par bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu. Atkritumi jāšķiro, jo to pārstrādē iegūst jaunus resursus (biogāzi, siltumu, elektrību un kompostu augsnes ielabošanai) un tas palīdz samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu.

Kā jau iepriekš vēstīts, no 26. februāra līdz 3. martam Valmierā norisinās otrais Valmieras Starptautiskais multimediju festivāls, kura programmā šogad iekļauti mākslinieki no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Kanādas un Norvēģijas.

Latvijā turpinās nebeidzamu, ar jaunajiem elektrovilcienu sastāviem saistītu problēmu gūzma, kas sasniegusi mērogus, kuru dēļ notiekošais aizvien biežāk tiek dēvēts simpātiski latviskā vārdā – par dižķibeli.

Klimata pārmaiņas, ar kurām arvien vairāk sastopamies gan paši ikdienā, piemēram, ar laika apstākļiem, kas ar katru nākamo gadu top arvien neprognozējamāki, gan ar milzīgo informācijas apjomu, ko par šo lietu publisko arvien vairāk, ir lieta, kuru pagaidām uztveram ļoti dažādi. Ko tur slēpt, visam pa vidu ir arī ļoti vērienīgs bizness...

Veikali pilni izaicinājumu. Plašā piedāvājumā gan saldināti dzērieni pudelēs ar krāsainām etiķetēm, gan kārdinošas tortes un kūciņas vitrīnās. Ja vēl pa veikalu izplatās tikko ceptu smalkmaizīšu smarža, tai pretoties ir gandrīz neiespējami. Doma jau skrien tālāku ceļu – līdz tasītei kafijas, ko malkojot, kūciņa vai tortes gabaliņš labi iederēsies.