Ir Dziesmu un deju svētku gads. Un tas patiešām nozīmē gads — nopietns darbs gada garumā. Dziesmu mācīšanās, skates. Un, ja ieguldīts pamatīgs darbs, tas vainagojas ar labiem rezultātiem un iespēju piedalīties koru finālskatē, kurā dzied labākie no labākajiem.
Aizskrējušas trīs karstās un saules pārpilnās dienas pagājušās nedēļas nogalē, kad Valmiera un apkārtējie novadi uzņēma vairāk nekā divus tūkstošus Latvijas Jaunatnes olimpiādes dalībnieku. Jaunie sportisti sacentās pilsētas sporta bāzē, atpūtas parkā Avoti, Vaidavā, Kocēnos un Burtnieku ezerā, kur pie olimpiādes medaļām tika gan mājinieki, gan ciemiņi. Kā jau sacensībās, bija gan zeltā kalti uzvaras mirkļi, gan nepiepildītu cerību sūrums... Šajās fotogrāfijās — no visa pa kripatai.
Tas, ka Grieķija nonākusi smagā finanšu un ekonomiskajā situācijā, ir fakts. Tagad fakts ir arī tas, ka referendumā vairāk nekā 60 procenti grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Kamēr Eiropas valstu finanšu ministri, arī lielvaru — Vācijas un Francijas — galvgalis cepas par to, ko tagad iesākt, kā sarunas tālāk organizēt, grieķu finanšu puika Varufakis ne tikai ar savu motorolleru jau aizbraucis no žurnālistiem, neatbildot ne uz vienu jautājumu, bet arī, pasakot, ka vairs negrib ministrēt, ticis prom no atbildības par to, kas bijis, kas neizdarīts un kas tad būs rītdien.
Ir vasara, atvaļinājumu un skolas brīvdienu laiks, kad lieli un mazi atpūšas un krāj spēkus nākamajam darba cēlienam. Taču vidusskolu absolventiem vasara paliks atmiņā ar lielāku vai mazāku stresu un priekšnojautām, ieejot jaunajā, vēl nepazīstamajā studentu dzīvē.
Pēdējās nedēļas laikā Grieķijas valdības neprātīgās rīcības rezultātā ir izveidojusies jauna ekonomiska un finanšu krīze — Grieķija nav spējīga segt savas saistības ne tikai pret starptautiskajiem aizdevējiem, bet arī pret savu sabiedrību. Šai krīzei prognozējamas sekas, kas skars ne tikai Grieķiju, bet visu eirozonu — tātad arī Latviju. Pirmo reizi iespējama kādas valsts izstāšanās no eirozonas, un tas noteikti atstās ietekmi uz eiro nākotni.
Piektdien sākās un līdz pat svētdienai Valmierā un Cēsu novadā, bet atsevišķos sporta veidos arī Burtnieku, Kocēnu, Limbažu, Līgatnes un Valkas novadā, kā arī Jūrmalā un Rīgā notika Latvijas Jaunatnes olimpiādes sacensības pavisam 26 sporta veidos plus vēl florbolā, sadalot 236 medaļu komplektus. Oficiāli sacensībām bija reģistrējušies 2637 jaunie sportisti no 83 Latvijas pašvaldībām. Pasākuma kulminācija, protams, bija svētku gājiens un olimpiādes svinīgā atklāšana Valmieras estrādē.
Nupat sāk kārtīgi ieskrieties vasara, tāpēc vaiga sviedros uz lielceļiem arī mūsu pusē strādā ceļu būvnieki un remontētāji no abām lielākajām Vidzemes ceļu būves organizācijām — Smiltenes 8CBR un Limbažu ceļi.
Par tendencēm pasaules ekonomikā savu vērtējumu sniedz eksperts no kaimiņvalsts — Nordea bankas Lietuvā galvenais ekonomists ŽĪGIMANTS MAURICS (Žygimantas Mauricas):
Kamēr oficiālā statistika un vēl vairāk neoficiālā mūs biedē ar visai iespaidīgajiem skaitļiem par tiem, kas dodas no Latvijas peļņā uz ārzemēm, ir bezgala daudz pozitīvu piemēru par to, kā uzņēmīgi un strādāt griboši cilvēki atrod sev nodarbošanos tepat uz vietas. Protams, uz šķīvīša ar zelta maliņu ne valdība, ne pašvaldība un pat ne kaimiņi neko klāt nenesīs, taču savu nelielu biznesu uzsākt var, pēc tam lietas attīstot pakāpeniski arvien plašāk. Vienu šādu pozitīvu personāžu atradu Valmiermuižas Saulgrieža 2015 tirdziņā stendā ar glīti noformētu logotipu Dizaina priekšmetu darbnīca KReichman... Esiet pazīstami — 29 gadus jaunais cēsnieks ROBERTS KREIČMANIS.
ILZE JANSONE. Valmieras Viestura vidusskolas mūzikas skolotāja, vidusskolas — ar šo kolektīvu strādā arī kolēģe Ilvija Aizupiete — un 5. — 8. klašu meiteņu kora diriģente, savējos uz XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem ved otro reizi.