«Aiz balkona sevišķa izbūve kino mašīnām,» turpina laikraksta Valmierietis apskatnieks. «No balkona uz zāli un skatuvi paveras lielisks skats. Zāle pati par sevi nav palielināta, bet skatuve būvēta pilnīgi jauna. Plašāka. Ar ērtām un modernām dekorāciju novietošanas ierīcēm. Skatuves priekšā iebūvēta niša apmēram 20 mūziķiem.
1940. gada vasara Latvijā pagāja ar padomju okupācijas varas un viņu atbalstītāju realizētajiem pārkārtojumiem, kas daudzos gadījumos bija saistīti ar represijām. Arī Valmierā represijas skāra gan pedagogus, gan audzēkņu vecākus, līdz ar to arī viņu ģimenes locekļus. Mūzikas skolas skolotājus represijas un atlaišanas no darba tieši neskāra.
Šopavasar Pilsētas kapos nejauši satiku kādreizējās darbabiedrenes Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā — māsas Māru Zeitmani un Inesi Miķīti. Viņas nesa pamatīgus zaru klēpjus. Biju pārsteigta, jo zināju, ka Miķīšu dzimtas kapuvieta ar skaisto tēlnieka Andra Vārpas veidoto pieminekli atrodas Kocēnu kapsētā.
27. oktobrī ARVĪDS KAUFMANIS svin 90. dzimšanas dienu. Skaisti un bagāti gadi, kuros piedzīvots, kā mainās pasaule un tās kārtība.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par vietējo pašvaldību referendumiem, kas noteiks šādu balsojumu ierosināšanas un norises kārtību. Lai likums stātos spēkā, tas vēl trešajā lasījumā jāizskata par tā virzību atbildīgajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un attiecīgi ir nepieciešams vēl viens Saeimas balsojums.
Lai gan, uzsākot darba gaitas, pensijas vecuma sasniegšana var likties ļoti tāls un šobrīd mazsvarīgs notikums, tomēr, ja sapņo pavadīt bezrūpīgas un laimīgas vecumdienas, par to ir jārūpējas laikus – jau agrā vecumā un atbilstoši ienākumu līmenim konkrētajā dzīves posmā, pensiju uzkrājumiem atvēlot svarīgu pozīciju uzkrājumu veidošanā.
Ne reizi vien, vācot informāciju un rakstot par lauksaimniecības kooperatīviem, nācies dzirdēt, ka lauksaimnieku galvenais arguments, izvēloties pievienoties vienai vai otrai nozares kooperācijai, ir vēlme nodrošināt savai lauksaimnieciskajai ražošanai gan iespējami labāku produkcijas realizāciju, gan arī saņemt par to izdevīgāko iepirkuma cenu.
Pagājušajā nedēļā, no 19. līdz 21. oktobrim, VSIA «Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca» (turpmāk – Slimnīca) norisinājās Baltijas-Amerikas Brīvības fonda Baltijas-Amerikas dialoga programmas projekta «EKT – pieredzes un zināšanu pārnese starp ASV un Baltijas psihiatriem» aktivitātes.
Diennaktīs, kad noteikta vismaz 9 stundu gara mājsēde un līdz pat 15. novembrim nav iespējams pat bibliotēkā tikt, lai laika īsināšanai jaunāko skandalozā Indriķa Latvieša vai kāda politiķa memuāru grāmatu lasīšanai uz mājām dabūtu, atliek vēl cerēt, ka bez satraucošajām ziņām par Covid-19 televizorā arī kādu priecīgāku vēsti saredzēsim.
Vairs jau neskaitu, kura mājsēde pēc kārtas šī ir. Atceros patīkamās sajūtas maijā, kad Covid-19 periods pamazām beidzās un likās, ka beidzot tas murgs ir galā un prom no Latvijas.