«Kāds šajā visā būs cietējs – tas ir skaidrs. Domāju, cietīs dažādas nozares. Ir biznesi, kuri cietīs, bet ir biznesi, kuri varētu uzplaukt, jo šis ir arī iespēju laiks,» tā par šobrīd pasaulē valdošo epidēmiju domā ekspremjers, ceļotājs un uzņēmējs Māris Gailis, izpelnoties visai skarbu kritiku interneta komentāros, lai arī sakarā ar ārkārtas stāvokli bijis spiests atcelt vairākus gan izklaides, gan darījumu ceļojumus.
Šķiet, pirms pāris gadiem kaut kur sanāca lasīt vietējo cilvēku pukošanos par to, ka ārzemēs aizbraukuši tā sauktie ekonomiskie trimdinieki uz Latviju brauc galvenokārt tāpēc, lai ar savām mītnes valstu lepnajām algām par Latvijas lētajiem izcenojumiem labotu un protezētu zobus, izmantotu vēl dažu labu specifisku medicīnas pakalpojumu.
Vidzemes plānošanas reģions pēdējos gadus aktualizē jautājumus par mobilitāti lauku teritorijās, aicinot ne tikai saglabāt sabiedriskā transporta pakalpojumu tīkla struktūru, bet arī rosina diskusijas un testē jaunus pārvietošanās veidus, lai iedzīvotāji laukos, neskatoties uz to, kur ir viņu dzīvesvieta, joprojām varētu brīvi nokļūt uz pakalpojumu saņemšanas vietām arī tad, ja to īpašumā nav privātās vieglās automašīnas vai kādu apstākļu dēļ to nav iespējams izmantot.
Uzsāk kampaņu #atbalstiValmieru
AGIJA ROĶE ir Beverīnas novada Kultūras centra vadītāja. Dzimusi zemgaliete, pirms astoņiem gadiem par savu studiju vietu izvēlējās Vidzemes Augstskolu. Pēc augstskolas absolvēšanas izveidojās ģimene un Agija palika uz dzīvi Beverīnas novadā.
Par notiekošo ārkārtas stāvokļa laikā novadā stāsta Beverīnas novada pašvaldības izpilddirektore CILDA PURGALE.
Aizrit pirmās dienas, kad Latvijā visās izglītības iestādēs mācības norit attālināti, kas ir pārbaudījums gan e-klasei, gan skolotājiem, gan skolēniem un viņu vecākiem. Kā būs veicies, mēs varēsim vērtēt pēc nedēļas. Pagaidām ir adaptācijas periods, jo visiem šis ir kas jauns.
Koronavīrusa Covid-19 globālā pandēmija agri vai vēlu taču tiks uzvarēta, tomēr vīrusam jau ir arī citas, politiskas un ģeopolitiskas sekas, kuras ar augstu ticamības pakāpi atstās ievērojami lielāku ietekmi uz mūsu turpmāko dzīvi, izejot tālu aiz medicīnas, epidemioloģijas utt. robežām.
Jau no 23. marta skolēni uzsākuši mācības attālināti. Pedagogiem šajā laikā ir jāspēj ātri pielāgoties, pārstrukturizēt mācību procesu no klātienes uz tiešsaistes mācībām, tai pašā laikā mēģinot nezaudēt zināšanu apguves kvalitāti. Protams, tas ir izaicinājums, tomēr ikvienam ir izvēle – paskatīties uz jauno lietu kārtību kā uz problēmu vai iespēju. Un nav šaubu – mūsdienu tehnoloģiskās iespējas ir auglīga vide, lai realizētu veiksmīgu attālinātās mācīšanās procesu.
Latvijas Lauksaimniecības datu centra apkopotā informācija par 2018./2019. gada pārraudzības gada produktīvākajiem ganāmpulkiem pēc izslaukuma parāda, ka valsts labāko piena lopkopības saimniecību top otrajā vietā ir Beverīnas novada Kauguru pagasta zemnieku saimniecība «Vītoliņi», kur saimnieko IEVA un ĢIRTS RUTKOVSKI.