Lai diskutētu par atkritumu uzskaites kārtību un tās izpildi dažādās SIA ZAAO struktūrvienībās, 16. septembrī, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam ZAAO atsaucoties uz iniciatīvu Ierēdnis ēno uzņēmēju, divas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierēdnes – Vides aizsardzības departamenta Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļas ekspertes – ieradās ZAAO un visas darba dienas garumā ēnoja uzņēmuma  Šķirošanas daļas vadītāju Gintu Gailumu.

«Liesma» 14. augustā informēja par to, kā Burtniekos norisinājās otrā Holšteinas šķirnes dzīvnieku izstāde un jauno piensaimnieku konkurss «Nākotnes Zvaigzne 2019», kura galvenā balva dāvāja iespēju septiņiem spēcīgākajiem sacensību dalībniekiem piedalīties Eiropas jauno piensaimnieku skolā Batisē (Battice), Beļģijā. Latvijas komanda šajā nozīmīgajā pasākumā piedalījās jau ceturto reizi.

SIA ZAAO Dabas un tehnoloģiju parks URDA un Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs Daibe jaunajā 2019./2020. mācību gadā aicina izglītības iestādes un ikvienu interesentu apmeklēt vides izglītības projekta Cilvēks vidē interaktīvas mācību nodarbības, kā arī piedalīties dažādās akcijās un pasākumos, lai veicinātu izpratni par vides aizsardzības jautājumiem, sekmētu interesi par dabas procesiem un rosinātu rīcības maiņu.

Kad pīlādži uzliesmojuši un Latvijas zaļās rotas lapas ar ogām cenšas degt vienā sārtā, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā kopā sanāca rencēnieši, kurus ieinteresēja rokdarbu izstāde «No pagātnes pūra dārgumiem» un uzziņa par seno Ciores muižu un tās iedzīvotājiem vēlākā laikā.

Šoreiz, apmeklējot kaimiņu novadus, pieteicāmies ciemos pie zīmola «Raunas mājas vistu olas» radītājiem IVARA SALMAŅA un ELITAS SIMSONES. Iemesls vizītei Raunas pagasta «Puriņos -1» ir tāpēc, ka tā saimnieki šovasar bija to 26 novadu uzņēmēju pulkā, kurus Priekuļos, Liepas muižā godināja Vidzemes plānošanas reģions savā gadskārtējā pasākumā «Vidzemes stāsti».

Optibet futbola virslīgā tikai vienai komandai nedeg papēži, proti, Riga FC, kurai pēc personisku rēķinu nokārtošanas ar valmieriešiem svētdienas vakarā nu atliek tikai pārkāpt pāri pašu astei, lai otro gadu pēc kārtas paceltu virs galvām čempionu kausu. Tikmēr pārējām komandām vēl visas iespējas pacelties vai noslīdēt – pārsteigt vai sarūgtināt savus līdzjutējus.

Septembra vidū Budapeštā, Rumānijā, notika vienas no lielākajām karatē sacensībām Eiropā – Budapest OPEN 2019. Tajās piedalījās vairāk nekā 1800 sportistu no 35 valstīm. Latviju pārstāvēja Ruslana Sadikova sporta skolas audzēknis, valmierietis Kristiāns Anrī Pētersons. Viņš startēja kategorijā līdz 50 kg vecumā no 12-13 gadiem. Pirmās cīņas bija ļoti grūtas, un tās sportists uzvarēja ar savu cīnītāja garu. Tiesneši pie vienāda punktu skaita uzvaru tomēr piešķīra latvietim. Turnīra gaitā sekoja pārliecinošākas uzvaras, līdz ar četrām uzvarām sportists nokļuva finālā. Tajā, cīnoties par 1. vietu, ar niecīgu pārsvaru tomēr piekāpās Ukrainas sportistam.

Laikā, kad Latvijā iestājas vien astronomiskais rudens, bet naktīs termometri jau rāda pat vairākus grādus zem nulles, satraukties par globālo sasilšanu, šķiet, būtu pat nevietā. Taču, kā secinājuši zinātnieki, tieši šādas krasas temperatūras svārstības, līdz šim sen nepieredzēti karstuma viļņi un to pēkšņa,  jau grūti prognozējama nomaiņa ar ļoti aukstām gaisa masām arī ir globālās sasilšanas sekas. Klimatiskie procesi ir zaudējuši stabilitāti. Kaut arī 2016. gada 22. aprīlī ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu valstis apņēmās noturēt vismaz līdz 2050. gadam pasaules vidējās temperatūras pieaugumu divu grādu robežās un šo nolīgumu ratificēja 185 valstis (arī Latvija), siltumnīcefekta gāzu emisijas turpina augt. Tiek vērtēts, ka, pat kopā ņemti, visu nolīgumu parakstījušo valstu pašreizējie plāni gāzu emisijas samazināšanā nespēs noteikto mērķi sasniegt. Turklāt ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par viņa valsts izstāšanos no Parīzes nolīguma.

Kā zināms, medicīnas darbinieki mēdz jokot skarbi, jo, gandrīz diendienā sastopoties ar kaulaino, laikam citādi nemaz nevar saglabāt optimismu un možu garu. Piemēram, mana māsīca, kas visu darba mūžu bijusi operāciju māsa, šovasar uz manu jautājumu, kā klājas un vai vēl iet darbā, paziņoja, ka nu jau kādu laiciņu vairs nepraktizējot, jo beidzot devusies pirmsnāves atvaļinājumā.

Jā, labu uzņēmējdarbības ideju var nošpikot, tā attiecīgajā sfērā palielinot konkurenci, bet labā idejā ieguldīto degsmi gan nekad nevar nokopēt 1:1, jo tā ir tikai tava degsme, tava uzdrīkstēšanās un izdoma, tavs zīmols. Tādu pārliecību šovasar dzirdēju vienā no 26 mūsu reģiona «Vidzemes stāstiem». Tas, kā zināms, ir 26 novadu aktīvāko uzņēmēju un viņu uzņēmumu apbalvošanas pasākums, kuru astoto gadu ar izdomu organizē Vidzemes plānošanas reģions.