Sestdien Valmierā pie autoostas iznāca pastāvēt pat uz ielas rindā pēc «Liepkalnu» gardumiem, tik daudz todien tur bija kārumu gribētāju. Arī kāds puisītis kopā ar omi. Dzirdēju, kā viņa mudināja mazbērnu varbūt lieki netērēt laiku, jo mājās jau šis tas gards esot. Nē, puika tomēr bija apņēmības pilns rindu izturēt, pašam, lūk, kabatā esot mammas dotie divi eiro. Kad nu arī mēs tikām maiznīcā, rindā abi bijām blakus, jo ome palika uz ielas pieskatīt velosipēdu. Puika man vaicāja, vai par to naudiņu viņam sanākšot kārotais. Nodomāju – nez kādu kūku dēļ gan mazais bija gatavs tik pacietīgi gaidīt? Izrādās – pavisam vienkāršas siermaizītes ar zaļumiem dēļ. Tādu neesot nekur citur Valmierā! Šis atgadījums vedināja uz pārdomām.