Ir cilvēks, nevis diagnoze
Var dzirdēt jautājam: kāpēc agrāk nebija cilvēku ar invaliditāti? Vai tiešām bija bērni un jaunieši ar funkcionāliem traucējumiem? Vai kāds ar garīgās attīstības traucējumiem uzdrošinājās meklēt darbu? Tur jau tā lieta, ka neuzdrošinājās. Bet cilvēki ar invaliditāti dzīvoja – dzīvokļa četrās sienās, pansionātos, sociālās aprūpes centros. Pēc iespējas tālāk no sabiedrības acīm. Ir labi, ka Latvijas sabiedrība mainās. Mēs soli pa solim mācāmies pieņemt atšķirīgo, bet joprojām tāls ceļš mums ejams.