Projekta Vidzemes dzīvie atmiņu stāsti ietvaros sestdien, 10. augustā, senās tradīcijas atdzīvinājām pie Edītes Krastiņas Ķoņu pagasta Saktās. Pie Edītes esmu ciemojusies vairākas reizes un vienmēr ar sajūsmu domāju: cik gan viņa ir enerģiska, dzīvesprieka pilna! Un tur godā senās tradīcijas! Pie Edītes gribas iegriezties vēl un vēl!
Ja nezināt, ko darīt augusta nedēļas nogalē, droši varu ieteikt – dodieties uz Ventspili, kur šajā laikā norisinās ne tikai pilsētas svētki, bet arī starptautiskais ziedu paklāju festivāls. Šogad festivāls notika jau 19. reizi ar devīzi Ziedu melodija.
Vasarā vecākiem nereti jādomā, kā palīdzēt saviem bērniem piepildīti pavadīt laiku. Ne jau visi bērni ir sportisti un tiek noslogoti treniņnometnēs, ne visi vecāki var izmantot pilsētu piedāvātās dienu nometnes, un labi, ja kaut kur tālu laukos ir pašvaldības, kas piedāvā bērniem interesanti un saturīgi pavadīt laiku nometņu pieredzē bagātu pedagogu vadībā. Tieši tāpēc, ka ir pieprasījums, nu jau vismaz 15. gadu šāda nometne notika Dīķeru muižā.
GRIGORIJS SALNĪTS jeb, kā viņš sevi dēvē sociālajā platformā Facebook, Gregory Salnit, ir viens no šī gada Vidzemes Augstskolas (ViA) studiju programmas «Tūristu gids – ceļojumu un pasākumu organizators» absolventiem. Mēs nolēmām noskaidrot, ar ko Grigorijs atšķiras no pārējiem kursa biedriem un kāds bija viņa ViA stāsts.
Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar novadu pašvaldībām un vietējiem uzņēmumiem 24. un 25. augustā aicina dabas draugus un aktīvas atpūtas cienītājus uz jau trešajām Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (turpmāk – ZBR) Ceļotāju dienām, kurās šogad īpaša uzmanība pievērsta klimata izmaiņu nelabvēlīgās ietekmes mazināšanai.
Ir kāda paziņa, kura, dzīvodama Rīgā, jau gadu desmitiem man pasūta sev un savai ģimenei iegādāt pa medus burciņai no kādas mums abām zināmas zemnieku saimniecības. Tikai no tās un ne no vienas citas, jo, lūk, pati reiz tur bijusi, visu savām acīm redzējusi. Tātad – uzticība! Un arī daudz ko citu savam ikdienas patēriņam viņa Rīgā iegādā pa tiešo tikai no zināmiem zemniekiem vai mājražotājiem. Dzirdu, ka tā dara arī ne viens vien mājas vistu olu, svaigpiena, gaļas un arī dārzāju pircējs. Vairumā gadījumu vispirms notiek saimnieka, konkrētās ražošanas vietas iepazīšana un tikai tad sākas tiešie tirdzniecības kontakti bez starpniekiem. Tas notiek tikai un vienīgi tādēļ, ka arvien vairāk ir cilvēku, kuri no pārtikas produktu ražotājiem sagaida videi un cilvēku veselībai draudzīgu saimniekošanu.
Lai nākamajā ES budžeta plānošanas periodā par hektāru varētu saņemt atbalstu pašreizējā līmenī, daudz atbildīgāk būs jāķeras pie vides prasību izpildes.
Reaģējot uz Igaunijas lēmumu no 1. jūlija par 25 procentiem samazināt akcīzes nodokļa likmi daļai alkohola, arī Latvijā tika pieņemti grozījumi akcīzes nodokļa likumā – no 1.augusta par 15 procentiem samazināta likme stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Nesen darba kārtībā uz brīdi parādījās partijas Attīstībai/Par! (AP) rosinātā iniciatīva, ka Latvijā jāievieš arī ceļošanas pase, lai atvieglotu pilsoņu došanos uz ārvalstīm. Iniciatīvu gan ātri apslāpēja Iekšlietu ministrija (IeM), norādot, ka pašreizējais tehniskais nodrošinājums nav pielāgots vairāku pasu izsniegšanai.
Publiskajā telpā jau kādu laiku virmo diskusijas par dažādiem atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, un sarunu epicentrā ne pirmo reizi nonākusi arī dzērienu depozīta sistēma. Patiesības labad gan jāpiebilst, ka pašvaldībām primārā interese ir tīra un sakārtota vide un tikai pakārtoti – ar kādām metodēm to sasniedz. Lai iedzīvotāji gribētu dzīvot, strādāt un veidot ģimeni savā pilsētā vai novadā, ikviena pašvaldības vadītāja interesēs ir pārraudzībā esošo teritoriju attīstīt un veidot patīkamu, tīru un kārtīgu. Tas nav tikai pašvaldības vadītāja kā laba saimnieka interešu jautājums, bet gan pašvaldības autonomā funkcija, kas noteikta ar likumu.