Ceļu satiksmes un drošības direkcija pērnā gada nogalē radījusi reklāmu kampaņas Izkāp no telefona ietvaros, lai tādējādi cīnītos ar mobilo viedierīču lietotājiem pie stūres. Reklāmas tēli izskatās tiešām briesmīgi, tāpēc nav jābrīnās, ka tie paspējuši izpelnīties kādas māmiņas dusmas un nosodījumu, retoriski kur skatās Bērnu tiesību inspekcija? vēršoties pie raidījuma Bez tabu, jo viņas divgadīgā atvasīte, skatoties multfilmas, pārbaidīta reklāmas pauzē un sākusi nevaldāmi raudāt. Te nu gan jāatzīmē, ka dažas multfilmas mēdz būt vēl briesmīgākas un pretīgākas par CSDD sižetiem, bet Bērnu tiesību inspekcija nez kāpēc nesteidzas ar to aizliegšanu.

Turpinot Latvijas pirmās brīvvalsts laikā iesākto roveru tradīciju – ik gadu doties uz Ložmetējkalnu, lai atcerētos un pieminētu mūsu varoņus – strēlniekus, kas cīnījās par savu zemi Pirmajā pasaules karā, jau 17. reizi skauti un gaidas pulcēsies ziemas sagaitā «Baltais vilks». Kā ierasts, dalībnieku vidū būs arī Kocēnu 38. skautu vienība, kurai dalība šajā sagaitā ir svarīgs ikgadējs notikums.

Valmieras SOS bērnu ciematā svinīgi atklāts Vidzemes ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs. Tas ir viens no pieciem centriem, kas Latvijā darbojas SOS bērnu ciematu asociācijas paspārnē.

Laikā, kad aktīvā darba sezona tūrisma uzņēmējiem jau aiz muguras, projekta «LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ» dalībnieki no dažādiem Vidzemes novadiem aizvadītā gada nogalē tikās ar savas jomas ekspertiem vairākos semināros un konsultācijās. Viņi krāja zināšanas, lai kļūtu sekmīgāki savu pakalpojumu un produktu piedāvāšanā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Valmieras un apkārtējo novadu mācību iestāžu arodorganizāciju vadītāji tikās šī gada pirmajā sēde, kas norisinājās svinīgā gaisotnē. Tika pārrunāti aktuālie jautājumi, un biedri atskatījās uz padarīto iepriekšējā gadā, kā arī tika godināti 47 pirmorganizāciju vadītāji, kas darbu organizācijā veic papildus saviem ikdienas pienākumiem.

Skolas procesu varētu salīdzināt ar aisbergu, kur pavisam neliela daļa ir acīmredzama, bet pārējais slēpjas dziļumā. Tas, ko parasti pamana, ir vērtējumi un sasniegumi, atzinības un izcilības, bet ikdienas darba ritums un cilvēku attiecības ir it kā pašsaprotamas un nepiesaista uzmanību. Aisberga neredzamajā daļā slēpjas daudzi citi aspekti, par kuriem var spriest, tikai iedziļinoties. Tā ir gan skolēnu dabiskā tieksme iegūt zināšanas un darboties, gan tas, ka iegūtās balles nav vienīgais skolēnu izaugsmes garants. Vērtēšana iemāca skolēnam vai nu mācīties, vai izvairīties no šī procesa. Praksē pārbaudīts ir atzinums, ka fokusēšanās uz mācīšanos var palielināt sasniegumus, fokusēšanās tikai uz sasniegumiem tos var samazināt. Šodien svarīgs ir arī radošums, ideju pārklājumi, sadarbība un atvērtība, kas nepieciešama ikvienam mūsdienu sabiedrībā. Tikai ar pedagogu erudītu, elastīgu darbu un atsaucīgu vecāku atbalstu skola spēj piedāvāt cilvēkam dzīvē nepieciešamo, tas ir, ne tikai dot informāciju un zināšanas, bet arī veidot pasaules redzējumu, paplašināt skolēna piederības izjūtu – savai ģimenei, klasei, skolai, savai zemei. Tad veidojas jaunā cilvēka attieksme, kas izpaužas konkrētā rīcībā. Ir svarīgi justies piederīgam kādai noteiktai videi, kur ir sajūta, ka esi kā mājās. Tam jāpieliek arī savas pūles. Tāpēc ļoti būtiski ir veidot kopīgas tradīcijas, kuru atbalstīšanā nozīmīga vieta arī ģimenei.

Ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) organizētu preses konferenci, kas decembrī notika Dabas muzejā Salaspilī, noslēdzās dabas skaitīšanas otrās sezonas lauku darbi. Pērn apsekoti aptuveni 500 tūkstoši hektāru Latvijas teritorijas, kā arī 32 hektāri ezeru un teju 10 tūkstoši hektāru upju. Šiem darbiem 265 cilvēki (to skaitā 250 eksperti) tērējuši 38443 darba stundas. Līdz jaunās lauka sezonas uzsākšanai nu notiek iegūto datu apkopošana un pārbaude.

Ar vairākām, iespējams, dabai un arī cilvēkiem ne pašām draudzīgākajām ziņām šo gadu ievada Latvijas Entomoloģijas biedrība. Tā par «Gada kukaini 2019» ir izvēlējusies malārijas odu (Anopheles maculipennis) un par gada bezmugurkaulnieku – mārīšzirnekli (Eresus sandaliatus).

Vakar Valmieras 2. vidusskolā ikgadējā pasākumā tika godināti pilsētas un apkārtnes Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pensionētie biedri. Svinīgajā sanākšanā katram no viņiem tika pasniegts par godu simtgadei darinātais auduma iepirkumu maisiņš.

Kad nu tā saucamie čekas maisi papurināti un tajos pabijušie Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji saskaitīti, visai pamatotu sabiedrības sašutumu izpelnījušies teju vai miljonu eiro vērtie tā dēvētie apzinātības treniņi, kuros pēc Valsts kancelejas (VK) sniegtās informācijas piedalās 71 iestādes 180 darbinieki – pati Valsts kanceleja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī visas 13 ministrijas un to pārraudzībā esoši institūti, aģentūras un biroji, jo, kā atzīmē VK, «augstākā līmeņa vadītāju prasmes un rīcības tieši ietekmē to, kā funkcionē un attīstās valsts pārvaldes iestādes, tādēļ ir būtiski sniegt iespēju stratēģiski nozīmīgākajiem ierēdņiem pilnveidot savas prasmes un kompetences».