Pagājušajā nedēļā Beļģijas pilsētā Zoldenā notika 2015. gada pasaules čempionāts BMX. Jāteic, ka šoreiz valmieriešu sniegums, neraugoties uz to, ka BMX kluba Tālava braucējs Mikus Strazdiņš izcīnīja augsto ceturto vietu B16 jauniešu konkurencē, kopumā izrādījās ne tik spožs, kā gaidīja vairums BMX līdzjutēju.
No BK Valmiera galvenās komandas Ainars Bagatskis uz Latvijas izlases otrā sastāva treniņnometni bija uzaicinājis trīs basketbolistus — Aigaru Šķēli, Haraldu Kārli un Dāvi Rozīti. Aigaram pierādīt sevi patraucēja trauma, bet Haralds un Dāvis pagājušajā nedēļā aizvadīja divas spēles ar vienu no labākajām Āfrikas vīriešu izlasēm — Tunisiju. Abos mačos, kas notika Lietuvas pilsētā Šauļos, latvieši Āfrikas 2011. gada čempionvienībai piekāpās — pirmajā ar 58:65, otrajā ar 57:68.
1. turpinājums
Jaunveļķu tagadējā dzīvojamā ēka ir tikai puse no kādreizējās, daļa nodegusi 1944. gadā. Šīs ēkas virtuvi vēl ilgi saukuši par zvaigžņu istabu, jo tā bijusi apgleznota. Izkrāsota zilā krāsā, ar zvaigznēm un pestītāju, uz griestiem svētie. Kas te vēl atradies, redzams Gvido Straubes grāmatā «Latvijas brāļu draudzes diārijs» (2000) publicētajā 19. gs. gleznas attēlā, — tiešām attēlā, jo fotogrāfija tad vēl nebija izgudrota. Ēkā dzīvoja Baltijas diasporas prezbiteris un atradās 1814. gadā dibinātā meiteņu skola. Skola beidza eksistēt 1851. gadā. Te diakons un prezbiteris bija Heinrihs Gustavs Furkels (1799-1859), kurš bija arī rokrakstu grāmatu rakstītājs, organizējis hernhūtiešu grāmatu iespiešanu tipogrāfijā Jelgavā. Skolā bija atsevišķas nodaļas — gan augstāko kārtu bērniem, gan parastu pilsoņu bērniem. Par šīs skolas skolotāju Emīliju sarakstīta Spānijā izdota grāmata Josė C. Vales «El pensionato de Neuvelke». No šīs ēkas saglabājušās mazas drumstaliņas: balts, šai vietai neraksturīgs, akmens un mazas ķieģeļu lauskas.
Nākamā gada valsts budžeta veidošanā par sāpīgāko jautājumu kļūs izdevumi aizsardzībai. Mums morāli jānobriest tam, ka «NATO standarts» — militārie tēriņi vismaz 2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta — Latvijai būs jāsasniedz daudz ātrāk, nekā gribētos. Citās nozarēs nāksies savilkt jostas.
Jūlija vidus ir laiks, kad pilsētas un ciemi pošas ikgadējo jubilejas svinību drānās. Ar katru nākamo gadu atzīmētāju pulkam kartē pievienojas arvien jaunas vietas, bet esošās savas dzīres gadu no gada cenšas padarīt arvien neatkārtojamākas.
Dāma šī vārda labākajā nozīmē, vienlaikus māksliniece, kas pati dara visu arī vienkāršā ikdienā, puķudobes ravēšanu ieskaitot. Par viņu rakstīt piedienētos uz senlaicīgi eleganta papīra ar smalku tušas spalvu. Apbrīna par viņas daudzveidību rodas, tikai pārskatot vien radošajā darbā paveikto, no grāmatu ilustrācijām līdz gleznām un grafikām. Savu kuplo jubileju jūlija nogalē Valmieras muzejā ANITA JANSONE-ZIRNĪTE sagaidīs ar apjomīgu personālizstādi «Vienkārši — ainavas», tā šogad būs jau trešā.
Kopš labdarības akcijas «Kara bērni» sākšanas maijā kopā saziedoti gandrīz 80 tūkstoši eiro. Līdzcilvēki ziedojuši ikdienā un apmeklējot koncertu, kas pirms pāris nedēļām notika Dzintaru koncertzālē. Zināms, ka visi koncerta ienākumi un ziedojumi, kas reģistrēti portālā ziedot.lv, tiks izlietoti Ukrainas kara laikā cietušo bērnu rehabilitācijai Latvijas ārstniecības iestādēs un sanatorijās.
Tie ir pirmie vārdi, ar kādiem Vaidavas un Rubenes pagasta pārvaldniece Līga Šmaukstele uzteic skolēnus, kas izvēlējušies iesaistīties Nodarbinātības valsts aģentūras un Kocēnu novada piedāvātajā vasaras darba projektā. Tāpat kā iepriekšējās brīvdienās, gribētāju netrūka. Darbi sākās jūnijā, un ik pēc divām nedēļām vai atbilstoši vecumam vienus nomaina nākamie.
«Rūpes un atbildība par kaut ko fizisku (cilvēkiem, suņiem, kaķiem, zivīm, putniem, dārzu...) mūs piesaista vietai, un es šīs saites esmu uzņēmusies labprātīgi, ar pateicību, un pati tās vēl vairoju, jo to dēļ man tagad ir mīļas mājas šeit Amerikā. Protams, palīdz arī cilvēku labvēlīgā attieksme pret mani. Tas arī ir mans iedzīvošanās noslēpums. Tāpēc man gribētos lūgt latviešiem, lai viesmīlīgi uzņem cilvēkus, kas no sirds grib veidot sev mīļas mājas Latvijā. Labestība vairo labestību. Būtu taču jauki, ja Latvija kļūtu pasaulē pazīstama ar savu labestību, vai ne?» tā bilda valmieriete ILZE BĒRZIŅA (JANSONE), kura jau vairākus gadus kopā ar dēlu Filipu, vīru un savu 15 gadus veco sunenīti Sāru (viņu Ilze kā ģimenes locekli pārveda uz savām jaunajām mājām Ziemeļkarolīnā — I.K.) dzīvo Amerikā, samērā netālu no Atlantijas okeāna piekrastes.
Latvijā ir pat divi ezeri, kas nes Vaidavas vārdu. Viens atrodas Alūksnes novadā — Ziemeru pagasta teritorijā, šoreiz par to lielāko, kas atrodas Valmieras pievārtē, ir ar vistīrāko ūdeni novadā un pat devis nosaukumu veselam pagastam. Tas ir 87,2 ha lielais Vaidavas ezers, kas ir tipisks subglaciālā iegultnē izvietojies garš (> 4 km), bet šaurs (tā platums lielākoties ir tikai 0,25 km) ezers. Tas ir viens no skaistākajiem GNP ezeriem, te aug pat baltās ūdensrozes. Pēcpusdienas saulē ezers izstaro tādu kā zilganu gaismu.