Jūs esat nelaimīgs un pat nezināt, kāpēc? Šoreiz teikšu: «Tāpēc, ka ilgi Valmieras tirgū neesat bijis un vietējā audzējuma čili piparus pircis!» To pārdevēja Zenta no Burtniekiem esot kaut kur lasījusi, pēc tam vēl dzirdējusi un galu galā arī pati pārbaudījusi, ka šādu svaigu piparu baudīšana rudenī modinot laimes hormonus.
ARTA PŪGULE-IGNATE. Valmieras 5. vidusskolas 1993. gada absolvente, no 2000. gada — Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolotāja, no 2006. gada — direktores vietniece informātikas jomā. Viena no 28 pedagogiem, kuri vakar, Skolotāju dienas priekšvakarā, Valmieras teātrī saņēma Valmieras pašvaldības apbalvojumu «Balva izglītībā».
Pirmdien, 6. oktobra rītā, mēs pamodīsimies pavisam citā Latvijā. Krietni nīgrākā, sīkumaini taupīgākā un, galvenais, aizmāršīgā. Iespējams, tieši tāpēc arī labākā. Jūtu vētras, kurās aizvadījām pēdējo pusgadu un jo īpaši šo nedēļu, pēkšņi gaisīs kā rīta migla, neatstājot paliekošas pēdas ne politikā, ne medijos, ne sabiedrībā.
Ar mērķi popularizēt veselīgu dzīvesveidu un iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku sportiskās, veselīgās un fiziskās aktivitātēs no 29. septembra līdz 5. oktobrim visā Latvijā Starptautiskās Veselības nedēļas ietvaros norisinās dažādas sportiskas aktivitātes.
Aizvadītajā nedēļā Valmieras hokejisti aizvadīja trešo spēli 1. līgas ietvaros. Diemžēl tika piedzīvots trešais zaudējums pēc kārtas, šoreiz pret HK Tukums hokejistiem ar 3:9. Patlaban Vidzemes pārstāvji turnīra tabulā ieņem pēdējo vietu un ir vienīgā komanda, kas vēl nav izcīnījusi nevienu punktu. Tomēr tas ir tikai sākums, un mēs ticam, ka uzvaras būs!
Trešdien 24. Aldaris LBL virslīgas čempionāta atklāšanas mačā pērn trešā labākā komanda regulārajā čempionātā Valmiera īstā basketbola trillerī pagarinājumā pieveica pagājušās sezonas finālsacensību bronzas komandu — BK Jēkabpils, turpinot jau pavasarī iesākto veiksmju sēriju savstarpējos mačos VOC hallē.
Dievs mums, dodams šo zemi, ir vēlējis būt atbildīgiem par to, dzīvojot šai pasaulē, attaisnojot tai doto Latvijas vārdu. Latvija nav tikai politiski veikalniecisks tirgus placis, kur manīgi «šeptmaņi» lūko, kā cits citu un piedevām vēl tautu apkrāpt.
Viss atkarīgs no tā, ar ko salīdzina. Pirms pāris gadiem pie paziņas atbraukušie radi no Krievijas vidienes mazpilsētas bija teikuši: vai tu maz saproti, kādā paradīzē jūs te dzīvojat? Paziņa bija stipri izbrīnīts, bet izrādījies, ka metafora vietā.
«Miķeļi ir diena, kad visai ražai jābūt zem jumta, izņemot kāpostus, un tie var vēl mierīgi palikt uz lauka. Pēc Miķeļiem senatnē sākās klusais veļu jeb dvēseļu laiks, kad ar svecēm un ēdieniem aicināja ciemos aizgājušo dvēseles. Dabā nakts sāk kļūt garāka par dienu, tuvojas tumsas laiks, bet Miķeļi paši ir krāsaini un bagāti,» tā par septembra nogales lielo notikumu teikts daudzos latviešu folkloras krājumos, un Miķeļdienu kā ražas svētkus atzīmē bērnudārzos, skolās, pagastos.
«Jelgavā ir ledus skulptūru festivāls, un tā ir tradīcija. Mēs iedomājāmies, ka Skaņākalna dabas parkā tik daudz par sevi stāsta koki, tur jau esošās skulptūras, ka lieka uzmanība dabai tikai piestāvētu. Mazsalacas puse ir dabas objektiem bagāta, tik interesanta, ka mums gribētos, lai koku skulptūru festivāls ir novada tradīcija, kuru reiz izvēlēsies baudīt arī tūristi,» sacīja pasākuma «Koks un skaņas atdzīvojas Mazsalacā» idejas līdz-autore Laila Skujiņa.