Šis gads ir neapšaubāmi īpašs ar Latvijas simtgadi. VDMV vēlas atgādināt to, ka šis ir arī Valmieras pusē dzimušā mākslinieka T. Ūdera 150. dzimšanas dienas gads. Tādējādi skolā novembrī skatāmas Latvijas simtgadei veltīta izstāde «Burts. Vārds. Dzimšana», kas eksponēta skolas galerijā «K2», un māksliniekam veltīta izstāde «Plenēra prakse Ainažos, veltīta Teodora Ūdera daiļradei», kas aplūkojama skolas 1. stāva foajē.
Laikā, kad pasaulei arvien vairāk virsū mācas tehniskā, nedabiskā dzīvošana un tās piedāvātās it kā vērtības, atgādināt par zaļu, videi draudzīgu dzīvošanu par daudz nav pat iespējams. Šādā aspektā vērtējams arī Valmieras integrētās bibliotēkas telpās iepriekšējā ceturtdienā notikušais vides forums «Dzīvojam zaļi 2018!», kuru pašvaldība organizēja sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniekiem.
SynotTip futbola Virslīgas 27. kārtā noskaidrojās vairāku komandu likteņi šī gada turnīra noslēgumā. Zīmīgi, ka čempiontitula ieguvēji – Riga FC – čempionu kausu virs savām galvām pacēla tieši Valmierā, uzreiz pēc uzvaras pār VALMIERA GLASS VIA ar 2:0 (2:0), to viņiem pasniedza Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs.
9. novembrī Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvos jauniestudējums «Apmaiņa».
Tieši tā vakar, vadot pēdējo Latvijas valdības sēdi 12. Saeimas sasaukuma laikā, par mūsu valsts izpildvaras šodien jau pavisam apaļu darba periodu izteicās, manuprāt, viens no sakarīgākajiem Ministru prezidentiem atjaunotās Latvijas Republikas laikā Māris Kučinskis. 1000 dienas izturēt un palikt kājās – tā patiešām nav joka lieta, zinot mūsu valsts ekonomikas un politikas tik nesaraujamo nabas saiti. Tajā partiju sponsoru alias politisko leļļu īsteno vadītāju merkantili savtīgās intereses visai reti sakrīt ar sabiedrības vairuma un tātad arī valsts īstajām vajadzībām.
Speciālisti, kas analizē nevalstisko organizāciju darbu, kas vērtē, kā dažādiem labdarības projektiem izdodas vai neizdodas piesaistīt sabiedrības ziedotus līdzekļus, min vispārēju atziņu, ka Latvijas cilvēki ir vienkārši labi, tāpēc atsaucas uz visiem palīgā saucieniem, kad lūdz ziedot līdzcilvēku, īpaši bērnu, veselības un dzīvības glābšanai, kad lūdz atbalstīt krīzē un trūkumā nonākušos, kad izskanējis mudinājums palīdzēt veciem cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas pazaudējuši gādīgus saimniekus un mājas.
Jaukā 3. novembra dienā pie Jāņa Daliņa stadiona pulcējās skrējēji un soļotāji, lai dotos ceturtajā piemiņas skrējienā Valmiera - Brenguļi. Kaut pagājuši jau 86 gadi kopš izcilā notikuma – olimpiskās sudraba medaļas izcīnīšanas Latvijai, ar šo pasākumu vēlējāmies pieminēt lielisko soļotāju, Tēvzemes balvas laureātu, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Jāni Daliņu.
Viņpiektdien Liesma viesojās Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolā, kurā godam tiek turpinātas kādreiz jau Cēsu 4. arodskolā un vēlāk vēl citus nosaukumus piedzīvojušajā profesionāli tehniskās izglītības mācību iestādē sāktās augstas klases mēbeļu galdnieku gatavošanas tradīcijas. Gids šoreiz ir jauno mēbeļu galdnieku audzinātājs MĀRTIŅŠ JURCIŅŠ, pats savulaik šīs skolas absolvents.
Ministriem aizejot
«Ceturtdien Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē piedalījās trīs aizejošās valdības ministri – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards – un viņu vēstījums bija galvenokārt par Eiropas Savienības (ES) nākamo daudzgadu perioda 2021. – 2027. budžetu, jo laiks iet ātri, līdz ar to arī jāplāno nākotne,» stāstījumu par pirmās nedēļas darbiem pēc atvaļinājuma uzsāka Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS.
MĀRIS KAUŽĒNS, izzinot savas dzimtas saknes līdz pat 1720. gadam, paveicis prātam grūti aptverama darba apjomu, kas šoruden noslēdzies ar dzimtas salidojumu Naukšēnu pagasta Kļavās. Tajā katram pārstāvim no septiņpadsmit zariem tika pasniegts milzīgs rullis ar dzimtas koku un 713 lappušu bieza vēstures grāmata Mana dzimta ar cilvēku un dokumentu fotogrāfijām, biogrāfiju un notikumu stāstiem, jo, kā pats Māris par sevi ironizē: «Tā kā man ir veca galva, tad es arī rakstu.» Grāmatas vāku zīmējusi meita Elva Evija, tajā vecātēva Triju Zvaigžņu ordenis, Tūteru ozola paliekas, no kurām Hirte drāzis savu kloņģīšus, Mazsalacas baznīcas logs un ozols no vietas, kur kādreiz Mazsalacas pagastā bijusi Kaužēnu māja. Bet sācies viss 2013. gadā, kad jaunākajai meitai skolā vajadzējis zīmēt dzimtas koku, tētim āķis lūpā un sākušies izpētes darbi.